Šogad aizbēgu uz Cēsīm šinī Dziesmīšu vīkendā. Šoreiz nav priecīgā sajūta par viņiem iekšā, šoreiz bēdīgs noskaņojums, sakarā ar pārs gadus atpakaļ notikušiem gadījumiem... ehh.

tikmēr jūs smuki dejojāt un dziedājāt, es smuki salasīju liepziedus, pelašķus un upenes.
tagad eju medīt vēl kādu litru ar upenēm, tad vēl jāņogas un tad vēl kāda ērkšķoga.
ķiršus šogad neredzēt, strazdi kā snaiperi piķē pat uz sažuvušiem ķiršiem! ehh.

p.s. kā allaž- vairs nav vēlme braukt uz pilsētu.