Goba
05 April 2009 @ 06:46 pm
in a broken dream...  
pēdējās dienas ir visai dīvainas, bet darbīgas.
darbs kā darbs. aizvien vairak putnu sākuši lidot, līdz ar to daudz vairāk darba. un labi vien ir. citādi kauli dibenā drīz būs pilnīgs vraks. bet līdz ar to ir feini- vakar kura bija paredzets es,dators un lady gaga pārvērtas par rokmūzikas vēstures stundu. tas nekas, ka viens no trim tā vakara musketieriem nolūza un ritmiski krāca! heh. pārējie divi varoni sēdēja un pļāpāja un iedvesmojās. un tā jau ir- you never know where the day may take you..un ļauj satikt nezinamus cilvēkus, kuri ir feini un iedvesmo. protams, nav labuma bez ļaunuma, jo otrajā dienā tiek sasssodīti nepieklājīgi ilgi kavēc darbs. bet darbā viss ir super un forši un tiek pīpēc pārāk daudz. visi vaino saulaino laiku. pēc darba, kad visi jau ir busiņā un līkumo uz mājām, tiek smiets kā vēl nekad. redz, tomēr dullais čekinistu puika tomēr liek smieties no visas sirds,nevis tikai brīnīties par ikdienas tirliņgājieniem. tiklīdz esi pārkāpis mājas slieksni- skan telefona zvans. hooold me tight..jā, lūdzu? klau, es barukšu no vecrīgas mājās, piestāšu pie tavām. sacīts-darīts! līdz pulksten 4iem no rīta tonnām mūzikas un vārdu..un beidzot!-gobish bija spejīgs nogulēt līdz 12iem!!! ilgi kārotais sapnis piepildījās!!! tik jauka kompanija un vakars tāāaaa sasparoja un iedvesmoja, ka lielais grāmatplaukts istabā ir likvidēc.tagad stāv pa detaļām istabā un virtuvē. istaba uzreiz manami lielāka un vairak vietas pavasara gaisam.
huh....sagurums ari jau jūtams...bet tik jauki...kā sacīt jāsaka-keep going!