ai nē...notriekts mincis tieši pretī logam...izskatās vienkārši aizmidzis. fui.fui ne jau par to ka viņš guļ beigts, bet fui tam, kurš tā triecās. un fui par to, ka es vēl neesmu izaugusi tik liela, lai man būtu māja, kurā paglābt micīšus. jāaug.
kas vieniem bauda, otriem...šermuļi pār kauliem...
tā kā man mamma ir piestūķējui saldētavu ar daudz maltās gaļas, kaut kas ar to ir jāiesāk. kaut gan gaļu mani ar spiešanu jāliek pie gatavošanas(nu re kā aizbaidīju visus potenciālos vīrus). pagatavot gaļu varu tikai ar aizsietām acīm(ja tā vispār to var pagatavot). kaut gan pa kluso atzīšos, ka daļu no tās maltās gaļas jau esmu atdevusi mincim. un vispār visādas galas ir manam mincim vēderā- 90% ko mamma atnes un ieliek leduskapī gaļveidīgu. ceru ka maltā gaļa vairs neasiņo. jakkī.
kopā ar vakariņām notiesāšu arī vienc pac mājās. tik ļoti kārojās :D
trakoti gribu vīnu. pēc tam ka d iečekošu kas man bāriņā, būs jālaiž uz veicīti(a bet slinkums). kāds neiet garām daugavas stadionam vai tallinas ielas galam?
normāli ne?- attaisu savu bāriņu un tur no pudelēm vieta vien. viena pile liķiera palikusi un kāda glāze franču brendija. vnk tāds sūds to visu ieraugot!!! nevien dzīvoklī nepaliks bez manas uzraudzības. ja jau pat arčiks tiek iztīrīts- game over ar dažiem. un vēl ticēt- no way...tikai fakti, no emotions.