ehh, runājos ar māmiņu.
palika skumīgi. tik daudzas skumīgas lietas un notikumi.
un skumji, ka ir apkārt cilvēki, kuri dara pāri ilglaicīgi- tā kā ķirmji- graužas un graužas.
nepatīk ka māmiņa klusē kad nevajag un arī runājas kad nevajag.
kaut kas jāpārbīda, lai kļūst savādāk.
visskumjākās skumjas ir tad, kad ir skumji mammai.
tā bišķiņ nelāgi ap dūšu.
mammu zem spārna un paslēpt. lai dzīvojās,ada zeķes, baro kaķi un tikai smaida.

zin, jau sen esmu domājusi- patiktos man sētnieka darbs.
tagad ziemā labprāt pašķūrētu sniegu pāris reizes nedēļā.

no space dog ziņas: “PND” frāze: “Man ir tik sūdīgi, ka / man ir vajadzīga / vienalga kāda / vagīna” ir veselas kultūras un laikmeta sauklis, līdz ar to - vēsturisks."

nu koooaaaa- sestdien jāpiekāpj arī uz šo pasācienu. PND sassssodīti gribu redzēt akal dziedam.