Below are the 3 most recent journal entries recorded in ggne's LiveJournal:

Saturday, July 9th, 2011
10:34 am	Vakar kārtoju bērnu mantas,nākošo sestdien ar smuko kaimiņu braucam un vedam viņiem viņu mantas uz Vīni,krāmēju pa kastēm meiteņu bērnu dienu vēstulītes,zīmītes,daudzās rakstīti viņu sapņi... pie glabājamajām,ārā nemetamajām mantām pat atradu dažādus niekus, o kartes nakts skrējiens, aicinājums uz piketu,un citas aktivitātes... sajūta, ka iekrāmēju savu bērnu bērnību kastēs un sūtu prom... kad atradu skolēnu Dziesmusvētku lapiņu ar Kaupera dziesmu: kad dators izslēgts un telefons kluss ļauj pie tevis man ;sovakar nākt gribu mācīties pirmos soļus un pirmo dziesmu sākt tāls ir zvaigznes ceļš uz kurieni tevi man vest? pa taciņu mazu gar Gauju vai pasaulē loku mest? tie ir vārdi no manas tautas un dziesma man arī no tās un es zinu, neviens manā vietā to nedziedās ..pat asara nobira,cik žēl,ka maniem bērniem te nav nākotnes... (Comment on this)
Saturday, February 12th, 2011
10:39 pm	šorīt saņēmu ļoti mīļu īsziņu no Anetes uzreiz gaišāka diena kļuva, žēl ka Bīne vēl nedod ne ziņu... varbūt šobrīd viņas bērna mīlestība ir pārvērtusies, nabaga ES un mana grūtā bērnība, augu tikpat kā bārenīte, māte traumēja... eh, lai jau paliek ar varu mīļš nekļūsi... šodien krāmēju sīkās istabu, mazgāju viņas gultu, etežērā atradu daudz notis, ak, vai ko lai es ar tām iesāku!!! man blakus Raivis vērtē kā lielākais šovu speciālists eirovīziju, nu laist viņu tik uz žūriju! tikko uzradās Jēcis. nesaprotu ko ar to klaiņojošo runci lai dara?! (Comment on this)
Thursday, February 10th, 2011
10:34 pm	man ir skumji, mans pēdējais bērns, ar rūgtumu un sāpēm atstāj latviju, bet es ar savām sāpēm esu palikusi viena.... šodien raudu balsī,ir tik sāpīgi palikt vienai...bērniem ir sava dzīve un nav laika atrakstīt, skype vienmēr ir aizņemti ar citām sarunām... nu nav jau bērnu pienākums skatīties atpakaļuz pagātni...bet tas jau nemaina manas sāpes! meitenes kad bija viņām 10-12 gadi, reiz uzdāvināja man kartiņu, džinsu biksēs kaķēns kabatā,nosaukums kartiņai kā kaupera dziesmā-manas mājas tavā kabatā... otrā pusē ar savu bērnaroku uzrakstīja,lai kur mēs būtu, mūsumājas ir tur kur tu esi mammīt!!! tagad esesmu trimdā-Latvijā.... esjau pati mudināju lai izmanto iespēju,bet nezināju, ka manas ilgas pēc bērniembūs tik sāpīgas... labika vismaz te var pakaukt... aizrakstīju vecākajaimeitai sms, atbildēsaņēmu, mammu būs vēstuleun jaunākās bildes... 3 dienas jau gan facebook skatos,gan draugos, gan inboxu ikpa laikam atveru, bet...nav aizrakstīju otrai meitai lūgumu,atraksti man meitiņ lūdzu vēstuli,saņēmu garu, garu, vēstuli-ar vienu vārdu-labi... nuko,patijauna biju,ne jau par mammu daudz domāju,bet mēs bijām te pat Latvijā, sazvanījāmies,aizbraucām viens pie otra ciemos...tagad nav nekā...pat suni meitas draugs pie sevis paņēma,jo pilsētas dzīvoklīes kā strādājoš cilvēksnespēju sunim dod to ko tas puisis, kopā jau to kucēnu audzinājām...labākādraudzene ir Īrijā... paldies cibiņ, ka šeit var pažēloties, papuņķoties, bet tiešāmkad es viena vilku bērnus, es domāju, ka Latvijai audzinu... ak kāda zoss es biju...ne velti mans draugs vienmēratgādina, ka es esunaiva...bet no tā jau vieglāk nepaliek...MAN GRIBAS KLIEGT!!! (2 Comments |Comment on this)