March 11th, 2007
- ICETODIRON 2007 jeb 3 murmuļi atkal Lietuvā.
- 3/11/07 11:24 pm
Tuvojās tā lielā diena, bet šajā gripas gadalaikā mūs sāk vajāt visādas problēmas: Normanonam uzpampst kakls galvas diametrā, taču man piemetas turbo iesnas un burbuļojošā kaķa klepus, kā rezultātā gandrīz visu nedēļu nākas dzīvot uz drapēm un pulverīšiem. Vienīgais veselais ir Agronoms.
Bet kā nu tur pa nedēļu bijis, pusveseli, bet dzīvi un pa pusei pamodušies esam ieradušies sestdien 7:30 autoostā,
jo gaida mūs plezīr de špacīr brauciens uz
Bez īpašiem atgadījumiem kaut kur pēc 12itiem ierodamies Viļņā, kur pirmais uzdevums ir iet mainīt naudu un kā izrādās tur nemaz tādu manu American Express neņem pretim, kā es tik ļoti biju iedomājies izmantot ārpus Latvijas to karti. Nācās vien braukt overdraftos.... Tā nu kaut ko zirgodamies ap autoostas rajonu cenšamies saprast no kurienes iet 34. autobuss - ar kuru mums būtu jānokļūst, mazāk kā pusstundas laikā līdz Filaretai jauniešu hostelim, kurā mums bija jāpiereģistrējas līdz 13:00, taču ierodamies tik tur ap pusdiviem un vēl mums pasaka, ka mēs esam pieteikušies uz dienu, kas bijusi vakar. Taču, lai vai kā, mūsu numurs ir brīvs vēl un ejam izkrāmēt somas.
Seko lielās pastaigas pa Užupi, jo Pirmā diena ir vienkārši pavasarīgi saulaini burvīga.
Nonākam ar pie tās koka mājas, kur no pagājušās reizes ievērojām divus zvērēnus, kas nu jau pa pusgadu kļuvuši vēl pabalējušāki, Grietamōna tā brīža mīļakais skats.
Normanōns iepretim "Iki" veikalam sāk stutēt savu panorāmas fotoaparātu, bet laikam tūristi diedelniekus pievelk..., kamēr grozāmies, klāt viens liekas tikko kā pamodies no vārtrūmes, sasprēgājušām lūpām – sāk runāt angliski, lūdz mums 1 litu uz ko mēs atrunājāmies, ka mums tik sīkas naudas nav.
Neskatoties uz savu nedēļas ‘veselības’ būšanām sāku izgaršot Leišu alu, Normanons gan pie Leišu balzāmiem ķeras. Saēdušies tā, ka gandrīz gribētos atlaisties, izdomājam, ka jāiet uz parku, kurā mūsu uzmanību pievērš 3 lieli balti krusti kalna virsotnē. Tiek uzstādīts mērķis, ka līdz viņiem ir jātiek.
Aizelsušies kāpjam pa kāpnītēm ar nelielām pīp un "Dainavpauzēm", kur skats no kalna ir burvīgs. Vispār jāsecina, ka daudzu jauniešu iecīnīta atpūtas vieta, kas bij vērojams apkārt.
Bet no krusta kalna paverās burvīgs skats.. bij vērts rāpties, - būtu vēl forši ja būtu binoklis.
Bet tirinoties pa šķiet augstāko vietu Viļņā, ievērojam, ka jau puspieci, pamazām jādodas atpakaļ uz hosteļa pusi, taču Agronoms mūs ievelk industriālajā krodziņā, kur ar pagājušo reiz cik ievērojām – apgrozās neformāla publika. Tiek pasūtīts alus, kam balzams un nez kāpēc man ienāk prātā pasūtīt, žāvētas cūkas ausis, kuras izrādas ir tik garšīgas, ka pazūd no šķīvja pat pus alus kausu neizdzerot un tiek perināts plāns pie Normanona vārīt no cūkas galvas galertu.
Ap septiņiem esam jau hosteļa numurā, otrās pusdienas vai vakariņas un 19:30 ir jāiet, jo 20:00 sākums.
Taču mūsu ģeogrāfija ar visām kartēm tā kliboja, ka pusotrustundu stundu klīdām pagājuši pat beigās garām krustojumam, kur bija acīm redzami rakstīts ‘New York’, talāk ejot sākam secināt, ka jau vairs nezinām uz kāda numura viss notiek. Nākas zvanīt cilvēkiem uz Latviju, kas sēž interneta kabeļa otrā pusē, saucot pa burtiem a u t a r k e i a . o r g. Vēl jāpiebilst, ka vienā no “ceļa kājas” veikaliem uzradās atkal kāds diedelnieks – šoreiz, gan tāda working class skata vīrs, kas sāka mani uzskatīt par mūziķi jautājot, ko es spēlēju.
Tā nu nonākam beidzot VEF kultūras nama līdzīgajā ēkā, kur priekšā apsargi, kas taujā pēc narkotikām un izčamda no galvas līdz kājām, atrodot somā fotoaparātu saka, ka bildēt nedrīkstot, ja vien man nav speciālas atļaujas no organizatoriem, apsolījos, ka neizmantošu.... taču hehe. +++
IRM - Martin Bladh (Skin Area) un Peter Andersson (Raison d'Etre, Atomine Elektrine, Stratvm Terror, Necrophorus) [SE, COLD MEAT INDUSTRY]
Kad atnācām šie jau uzstājās (sākumā nesapratām kas, bet vēlāk izsecinājām, ka) IRM, kas ar visai asiņainu ala jaunavas Marijas Jēzus ieņemšanas simulāciju, ar asinīm uz guļoša spoguļa, kas beigās tiek sasists veidoja audio teatrālu performanci, kur Martin Bladh guļ ar balt lupat ap vien viet, tā, ka visas mantas rēgojās, bet Peter Andersson baltā ārsta prikidā ar respiratoru, groza kloķus un pilina pie kājām guļošajam Martinam asinis uz spoguļa, kūpinot sveces un vīrakus.
OORCHACH [LT, AUTARKEIA]
Kā pasākuma otrais dalībnieks rosās pašmāju Lietuvietis, kura laikā pamanām ar otru Peter Andersonu, kurš pēdējā laikā palicis acīmredzamā alkohola varā, viņu jau varētu pat dēvēt par industriālo Shane McGowan...
DEUTSCH NEPAL (Peter Andersson) [SE, COLD MEAT INDUSTRY]
Tad kāpj uz skatuves Deutsch Nepal, kurš man liekas pēdējā laikā ir tiktāl nodzīvojies alkohola mīlošā cilvēka imidžā, ka izskatījās, bez maz kā Louie Fountaine vai pofigisma attieksmē uz skatuves minētais McGowan.
Pat īsti nesākoties šovam, teica ups, jo bij sajaucis un paņēmis neīsto kaseti, skrēja uz aizkulisēm - atgriezās un sāka darboties. Taču līgodamies uz krēsla, hehe. Es jau neko - tas taču ir rokenrolls, taču kautkā nevisai liekas forši, pret cilvēkiem, kas sanākuši paklausīties šo mākslinieku, iespējams mērojoši tālus gabalus (šajā gadījumā ne mēs), bet tobrīd lūkojās uz kādu grīlīgu vīru, kas itkā kaut ko mēģina spēlēt. Jā, ja gribas "atlaist", tad labāk pēc koncerta...
Vienbrīd pat steidza palīgos otrs Peter Andersson, lai šo to pieregulētu...
Martin Blaadh - Martin Bladh (Skin Area) piespēlējot Peter Andersson (Raison d'Etre, Atomine Elektrine, Stratvm Terror, Necrophorus) [SE, COLD MEAT INDUSTRY]
Kad jau dažiem no mūsu kompānijas sāka nākt miegs un gribejās, ko enerģiskāku Mārtiņš bij tieši laikā. Vispār pīppauzē pēc DN sēžot pie alus un murmulējot mūs baigi pētija pretīmsēdošā meitene, es kautko tur vārijos par Māras galvām, bet te vienu brīd šī nāk pie mums klāt un sveicinās, kā smej - dzirdot latviešu valodu.
Bet Mārtiņš uz skatuves tiešām iejutās tēlā, bez maz uzvilkās riktīgi, kliedzot un dziedot...
par muzikālo fonu rūpējās (trakums 2 Pēteri ar vienādiem uzvārdiem) šoreiz Raison d'etre Anderssons.
BRIGHTER DEATH NOW (Roger Karmanik) [SE, COLD MEAT INDUSTRY]
Tad uz skatuves kāpa tā vakara visnopietnākais dalībnieks, leibla Cold Meat Industry tēvs, kas arī patiesībā dzīvē ir ļoti gādīgs un labs 3 bērnu tēvs, ja salīdzina ar kādām elles lietām un mūziku nodarbojas.
Pamatīgā stroboskopu ņirboņā viņš darbojās, ka dūmi vien kūpēja.
Taču visādi pigori ar gadījās...
uz skatuves uzrāpās nu jau diezgan sadzēries Martin Bladh un plijās Rogeram virsū ar visādiem, nez vai padomiem, vai ko - uzstāšanās laikā, pat izdzēra gandrīz šim visu alu, kas liekas nokaitināja Rogeru un tas šim pusizdzerto alu iegāza tieši sejā, hehe.
Mārtiņš gan šim atnes jaunu vietā, taču ilgi nevarēja nomierināties, trinoties un rādot šim fakučus, aiaiai...
Bet par humora iestarpinājumiem parūpējās Peter Andersson (kas zināms ar kā Grissmanen jokdaris uz skatuves) - uznāca tērpies garos zvejniek gumijas zābakos,
pār plecu un rumpi pārmestām 2 mašīnas riepām un garu kārti ar gumijas cimdu galā, tā viņš tur plivinājās, pat brīžiem ar kārti iepļaukādams mīļi Rogeru ar cimdu pa dibenu.
Pulkstenis jau rādija kādi 4i, man tobrīd bij iestājies rokenrolla gars, ka vajag vēl palikt, bet nu tomēr pēc citu lūguma, kas jūtās jau noguruši bij jādodas prom, mājup uz Hosteli. Tā nu 2ā Peter Andersson projektu Atomine Elektrine neredzējām.
+++
Otrā diena pamostoties visiem vēl nelielā žvingulī bija jau pavisam sabojājusies, laiks bij vienkārši pretīgs, ārā kaut kāda mitra žmurga nāca no gaisa, ne lietus, ne to kas...
Bet izvācoties no hosteļa, brokastojot nolemjam, pēc maniem seniem stāstiem, kā jābrauc ir uz televīzijas torni, kurā izrādās 190 m augstumā skats ir pa 4 lati (21 Liti), bet rotējošajā kafejnīcā sortiments un viss cits, tāds post-padomju ekhm ... Grietamōns spļaudījās, bet tā ar es nesapratu, vai godīgi, ka jāmaksā 4 Lati, lai uzbrauktu ar liftu, lai kafejnīcā atkal no Tevis prasītu naudu, viltīgs tas bizness.
Vairāk vai mazāk tās sešas stundas līdz vakara atpakaļ autobusam paiet, atpūtā no iepriekšējās dienas ar Normanona žagu sonāti, picām, zupām, pret galvas sāpju tabletēm, litrīgām puņķu lupatām, vecām tantēm trolejbusā, kas izsaka sajūsmu par Latviju, kā atkal ar diedelniekiem uz ielas un iepērkoties atpakaļ ceļam, iztērējot pēdējo litu.
--
Lietuviešu galerija no DJSCENE.LT-
Mūzika: Devnoise - 60fps retardan el booty que sa
Garastāvoklis: ... - 3 KomentāriKomentēt