24.11.07 13:45vakar Depo bija baigi jautri, forši un interesanti. varētu pat teikt - kā nekad. patika GVOZDODER GOSPODA, protams, Židrūns. jauki, ka ir kāds cilvēks, ar kuru var izrunāties par visu ko un kas, liekas, arī saprot to, ko tu gribi pateikt. tā arī līdz pat 2:30 norunājāmies, izsmējāmies! :> |
Cette fois, c'est moi
Jaunākais
23.11.07 12:06 - pierakstīts vakar ap 22:42miegs. plkst 6:21, nu vēl līdz 6:23, vēl bišķi līdz 6:28. ceļos. viens šokolādes sieriņš ar šokolādes gabalieņiem. karstā šokolāde termosā. tramvajs Nr.11, tramvajs Nr.4. Arnita 2. vagonā - prieks (viņas) par to, ka mani ierudzīja! Fonētika tikai viena. pie tāfeles tanskribēju. plēnums nevis plę(garais)nums. ar Kristīni par Turaidas rozi un Lāčplēsi in ingliš, uz bibliotēku - ēdnīcu - bibliotēku. bagāta jaunkrievu ģimene Santropēzē. Dalī. patriotisma jūtas. Kaupers un Ūdrītis - Welcome to my country. Tikšanās ar Aiju pieturā. liekas, es vairāk runāju šoreiz, Aija klausījās. saldējums un siera maize. Sabojājies pulksten's. pelde 28º C. glābējs a la David Beckham. Draugi. Katja apprecas beidzot ar Andreju Pavloviču. Piecas baltas margrietiņas Intai. 5. tramvajs. Buļļu kojas. Tuvbrālības ar Intu. apgaita pa kojām. Arnitas grīda, Daces siltā istabiņa, Zanes 2-stāvu gulta. Šampanieša glāze šī ceļojuma laikā. atgriešanās 14tajā. Inta pālī. plkst 21:00. Olympus spoguļkamera. čau, Inta, čau, Inguss! Santas darba pieredze vienu dienu un pusi valdemāra ielā. pāļa krievu akcents. aizkraukliešu platais ē. šampanietis sarkanais. plkst 22:24. dodos mājās. zābakberžšana. plkst 22:43 zem smirdīgo aitu segas. |
confused14.11.07 16:06Le Scaphandre et le papillon.kad filma beidzās un es piecēlos, man trīcēja kājas. līdz mājai atkļuvu pilnīgā transā. vēl tagad bišķi trīcu. pagaidām varu pateikt tikai to, ka man kaut kā nebūt ir jādabū soundtracks (ļoti, ļoti reti man, filmu skatoties, iekrīt prātā mūzika) punkts |
8.11.07 22:23ik pa laikam iekšā kaut kas sakrājas un vajag to izkliegt - aiziet uz mežu un skaļi bļaut, dziedāt, jōdelēt, brēkt. da jebko. man arī sakrājas, tikai man nav vajadzīgs mežs un kliegšana. man sirdsmieru un pozitīvu sajūtu, iekšējo 'baigi forši iet' dod viens Soundarcade koncerts vismaz 1-2 reizes mēnesī.kaut kad iepriekš es mēģināju to aprakstīt, taču tagad saprotu, ka tas nav iespējams. viņi ir jādzird un jāizjūt sevī. SPĒKS! |
Powered by Sviesta Ciba