6.10.08 14:53tikko pārskatīju Barselonas bildes.. palika tik silti. tas tomēr bija viens forš-forš brauciens!jādara kas lietas labā, lai 2009 ap to pašu laiku kaut kas tāds atkārtotos! :) :) :) |
2.10.08 16:20Vai pie vainas bija grūtā, ilgā diena, vai traucējošā kolonna tieši priekšā, vai izrādes sižets.. Nezinu, bet man nepatika "Skola". It kā jau viss bija kārtībā - aktierspēle lieliska, dziļas idejas 'iekšā', skumji, pat depresīvi. Otrā cēliena beigās pat sāka nākt miegs. Biju domājusi, ka Cosmos puiši vairāk dziedās 'dzīvajā'.Varbūt vienkārši esmu pieradusi pie JRT izrādēm. Salīdzinot ar tām, visas pārējās liekas blāvas, neizteiksmīgas, kaut kā pietrūkst, kā būtiska. |
23.9.08 19:19pa daļai atminēta lielā Ž lieta. |
22.9.08 11:12pēdējā laikā izdevies redzēt pāris labu filmu. gan Arsenāla programmā, gan tāpat mājās.1. 2 Days in Paris: asprātīga, mazliet jocīga; labi atklājās franču kultūra, arī amerikāņu. Pēc tam secināju, ka Adams Goldbergs ir daudz simpātiskāks ar ūsām un bārdu! 2. Mister Lonely: Djego Luna perfekti tēloja Maiklu Džeksonu - tāds kautrīgs, atturīgs, mazliet sabijies. Visu filmas laiku bija skumji, vienīgi mūķenes mazliet priecināja ar lidināšanos gaisā (bišķi nesapratu, kam viņas vispār tur bij' domātas..). Vēl Madonna, Čārlijs Čaplins, Džeims Dīns, Linkolna kungs, Karaliene, Merlina Monro un citi. 3. I'm a Cyborg, But That's OK: dienvidkorejiešu filma, tik jauka, mīļa, skaista, interesanta, asprātīga. Par psihiatrisko slimnīcu un meiteni, kas iedomājusies, ka ir robots un nedrīkst tāpēc ēst, jo sabojāsies viņas mehānisms. Mazliet atgādināja Sapņu zinātni. Ļoti efektīvi parādītas meitenes sajūtas, izpratne par lietām, apkārtējo pasauli. Un vēl puisis, kas zaga cilvēkiem laipnību, ceturtdienas un ping-ponga spēlēšanas iemaņas, dziedošo balsi.. Un vecmāmiņa, kura bija iedomājusies, ka ir pele, un nepārtraukti grauza rutkus. un,un.. sēdēšana lietū, turoties pie radio antenas.. Tiešām, tiešām iesaku!! :) 4. Mocart and the Whale: Džošs Hārtnets ir ne vien smuks, bet arī lielisks aktieris, tik jauki nospēlēja ar autismu slimo Donaldu (Daku). Patika, kā smējās Izabella. |
20.9.08 10:31dzīve neatlaidīgi un pacietīgi māca mani gaidīt. tikai neīsto laiku izvēlējusies. ceturtdien tās bija gandrīz divas stundas 6./11. tramvaja galapunktā no plkst. 00:30 un vakar - arī tās pašas divas stundas autoostas teritorijā (pulkstens arī sita vienus naktī). auksti! pirmajā gadījumā gan sagaidīju gaidāmo, otrajā ne. lūk, kam man šī gaidīšana? varbūt gatavo 'lielajai' gaidīšanai? ;D |