12:34Mūsmājās modē ir skatīties korejiešu seriālus. Es nemodīga, jo skatos japāņu - Orange Days. ;p |
Cette fois, c'est moi
3. Septembris 2009
23:37 - ziņojums par Zaļumballi '09Laiks: ceturtdiena līdz svētdiena (27.08 - 30.08)Kompānija: Sabīne, Dāvis, Ainis Turpceļš: Sabīne, Dāvis, es iekš sarkana '89 Volkswagen Passat. 135 km. Pie stūres - es. Pirmo reizi uzticēta vienai mašīnvadīšana (tas ir, bez kāda no vecākiem blakus). Pieturvietas: Dobele (piestājām pilsdrupās pēc keša), piespiedu apstāšanās pirms Iecavas, jo izrādās plīsusi dzesēšanas šķidruma caurule, Iecava (paņēmām kešu pie baznīcas, izēdām Dāvja ledusskapi, tualete un aiziet līdz tuvējam benzīntankam, kur salabojam radušos trubu, plus uzpildām tosolu), pēdējā - Beibeži (atvēlētajā stāvvietā esam pirmie, bet ar Nr.2 - vēlāk kļūsim par Nr. 1 un tādi arī paliksim līdz pat svētdienas pusdienlaikam). Aktivitātes: ceturtdiena - pagrābjam zāli no aizgrāvja teritorijas, tad 'lādējam' to piekabē, kura aizvizinās uz Bedri. Dāvis bija vairāk nodarbināts. Ieguvām VIP aproces. Drīzi arī kārtojāmies uz miegu - izlēmām iemēģināt mašīnas aizmuguri (trijiem pārāk šauri, tomēr silti). piektdiena - sākām visi 3 kopā ar miskastmaisu likšanu pa vietām, drīz mūs atdalīja - es izgrābu beksteidžu, Dāvis - pat nezinu, Sabīne turpināja darboties gar miskastēm. Pamazām sāka rasties ļautiņi. Mēs uzlabojām arī iebraucamo ceļu, kūdru pārklājot ar salmiem (noskaidrojām, ka tas nav vis siens, bet salmi). Čillojām pa mašīnu, kur labi visu varēja novērot/ievērot. Vēlāk norīkojums kontrolēt mašīnas, ierādot, kur un kā labāk iebraukt (ļoti garlaicīgi un pat nevajadzīgi, jo lielākoties šoferi paši bija gana gudri, lai saprastu sistēmu). Šī amata izpildes ietvaros aizbraucu uz Vecumniekiem pretī Ainim. Kad atgriežamies, jāsteidz jau skatīt Leystein. Diemžēl Das Sonntags Legion jau nokavēti. Leystein ir tīkami ne tikai ausīm, bet arī acīm - ar liegi, rotaļīgi maigajām gurnu un kāju kustībām. Pārsteidz repertuārā iekļautā Queen daiļrade. Publika ir sajūsmā, taču performance, diemžēl ir traki īsa. Pēc šī visi uzticētie darbi ir galā, un kompānija var brīvi pārvietoties pa festivāla teritoriju. Novērtēti tiek Lessie The Cat (man kaut kā pietrūkst), Mareks Kaminskis (kā vienmēr perfekts), pēcāk arī Inokentijs. Pūlis trako. Es esmu pūlī, gan ne epicentrā - tā siltāk. Nepatīkami pārsteidz elektrības nozušana trīs reizes (pareizi saskatīju?). Uzstāšanās tā ievelkas, ka uz brīdi apskatam arī, kas notiek Akustiskajā klētī - Daksis laikam. Vakara bēdīgākā ziņa ir par Tesas nebūšanu - tik pēkšņi, neizprotami, skumji. Gribas jautāt - kāpēc?? Tāpēc tā vietā mums skan Imants Daksis - sildamies, gaidot Čipsi un Dullo. Viņi ir sagaidīti - kā vienmēr gatavi un dodoši. Mums priekšā ir lielākais viņu fans, kurš skaļi brēc līdzi, nemitīgi žestikulējot ar rokām un pievienojot visu izsakošās sejas izteiksmes. Pamanās mani jūtu uzplūdā arī nogāzt no kājam, pats uzgāžoties virsū. Skatuves priekšā valda pilnīga saskaņa un hipijcienīga draudzēšanās. Kad pēdējā stīga izskanējusi, steidzam uz PND. Kamēr viņi tikai sāk, turpat pie skatuves tiek apmainītas bučas. PND (punks not dead, ja.) beidzot tiek dzirdēti dzīvajā, pēc tik ilgiem datortumbu trallināšanas mēnešiem! No prāta neiziet plikais Rudaka torss. Vēl viena vilšanās šodien - nokavēts IndyGo. Šis tas vēl tiek paskatīts, paklausīts, bet drīz jau arī guļāt. Esam sadalījušies - mašīna vs.telts uz salmu kaudzes. Es mašīnā, un naktī ir silti. sestdiena - rīts sākas jau desmitos, jo paliek par siltu. Pēc visiem pēc-pamošanās rituāliem stūrējam uz tuvējo veikalu (šis brauciens tiek stingri dokumentēts aizvēsturiskā lentā!). Kad iepirkts viss vajadzīgais, atgriežamies Nr. 1 vietā, kura viltības labad palikusi brīva. Skan Kokles - ļoti iederīgi. Paklausīta Suņu Stunda (ne man), Come With Jester (diemžēl grūti atsaukt atmiņā), tāpat Well Set. Ar mērķi klausīti Baložu Pilni Pagalmi, tomēr, nesagaidot savas divas mīļākās viņu dziesmas, tā arī aizdodos (nepaķēra). Aizdodos klausīties Tbdias (jāirturkautkasir). Šodien brīžiem ir man blakus-stāgātāj-biedrs, brīžiem nozūd (pēc Soundarcade vispār nebija vairs manāms). Jā, Soundarcade! Sākumā priekšā stāvam četri - viens uzzina, ka Bedrē ir Tumors, otram pēc 3 dziesmas apnīk (lietus vai mūzika, nez?), pati jau esmu samirkusi līdz ādai. Vells, patīk, bet galīgi nosalt arī negribas! Jo spēcīgāk, skaļāk spēlē Soundarcade, jo lietus arī rāda savu spēku. Tomēr zaudēju lietum un teciņiem uz mašīnu. Sabīne paliek. Tur ietērpjos jaunā, sausā kārtā. Uz Židrūnu! Lietus tāds pats, bet griba spēcīgāka. Židrūns ir Bedrē, kura pārtapusi par dubļu Bedri. Netrūkst tādu, kas to izbauda un pa puspliko metas tur iekšā līdz uzacīm. Sākumā esmu bedres malā, bet, kad sāk spēlēt paši paši, dodos jo iespējami tuvāk - 3 m no skatuves. Tieku apsveidīta ar dubļiem, bet tas ir pārejoši. Židrūns beidza vēl pat īsti nesākuši.. Pietrūka kaut kā. Pēc tam uz mašīnu, apmetu vēl riņķi pa visām skatuvēm, šo to ieraudzīju, tad izlēmu iet guļāt. Šoreiz viena, jo tie divi savā teltī, bet Ainis pazudis. Pēc stundām divām iesvempās mašīnā divi pārsaluši, dreboši teltī gulējušie. Tā nu gulējām trijatā, līdz apm. trijos pamodināja atradušais, lai savāktu mantas savas. Visvairāk žēl neredzētie 7 pieauguši vīrieši. svētdiena - pamostamies jau ap deviņiem. Līdz pat 13:30 uzlasām izkaisītos atkritumus. To ir tik daudz, ka neredz gala. Esam uz visu teritoriju vienīgie tādi ar lielu melnu maisu vienā rokā. Atrast var visu - bezgalīgi alus kausi, apakšbikses, neizmantota pārtika, pat saplēsta pase. Fantāzijai brīva vaļa. 3 stundas uzskatām par pietiekami ilgu laiku, ko vieniem strādāt. Dabūnam vēl brīvprātīgo piespraudītes, plakātus skaistus un "Visu gaišu, zb! Līdz nākamgadam!" Sastaptie: Jānis un Valters (fizmati), Bitēns (tas pats no Valmieras. Tik ilgi neredzējušies, ka runājam ilgi ilgi - palieku gluži viena, visa mana kompānija pa vienam lēnām aiziet. Runājam par viņa došanos uz ASV, par darbu, par kačāšanos, par žiguļiem, vēl un vēl), Reinis (izskatās labāk kā jebkad, atbraucis ar kaut kādu kreiso kompāniju, laimīgs šķiet, runājam mazliet par attiecībām dažādām, stāsta par ceļoumu plānoto uz Dienvidameriku, nodomā, ka esmu kļuvusi smēķētāja - acīgs gan, bet nu uz vietas apgāžu šo maldīgo uzskatu), Didzis (kā jau vienmēr, neesot bijis mierā ar uzstāšanos, par ierakstīto gandrīz plati, par pailgo pauzi), Rihards (izrādās Band Versus Music ģitārists tagad, iestājies klasiskajos filologos šogad), Ābols (plats smaids, protams). Organisma patērētais: maize (visu 3 veidu) ar sieru, cīsiņiem, tomātiem, gurķiem, cepumi, šokolāde, āboli, bumbieri, daudz ūdens, greifrūtu džins, 1/2 Reiņa alus glāzes (runājot izcienātais), vēl alus (Aiņa). Atpakaļceļš: Līdz Iecavai aizvizinam arī divus puikas. Iecavā atkal uzēdam, tad ar Dāvja norādēm, kā labāk Jelgavai cauri izbraukt. Saule mijas ar lietusgāzēm, tomēr bez starpgadījumiem sasniedzam mājvietu! |
Powered by Sviesta Ciba