23:59aizbraucām uz festivālu ar busu par 8,7Ls ceturtdien. iepazināmies ar telpām, kur mitosim, apstaigājām pilsētu - Tērbatu (Tartu), atradām četrus kešus (!), pabijām rotaļu muzejā - leļļu, spēļu, rotaļlietu paradīze, tur bija viss, pavakariņojām kopā ar karēļiem, pašiem igauņiem, somiem un udmurtiem. garšīgi un saldajā saldējums vafelē pēc paša izvēles. tad notika danči Tartu korporeļu biedrības namā. dančus nav iespējams izteikt, tie ir jādanco, līdz krīt. vakarā man par prieku - duša!piektdien jau plkst. 9:00 kā apzinīgie un rijīgie latvieši bijām ārā pie ēkas, lai brokastotu. izrādījās, ka brokastis tikai taps un būs pavisam citā vietā. tā nu palīdzējām sgataves procesā un jauki, bagātīgi paēdām. ap 12:00 karēlieši mācīja savas dejas. jūtams kaislīgais un izteiktais krieviskais temperaments! dejas, rotaļas, pāri mijās un mainās un atkal tiekās, bugi vugi, 'lāči'. ah. un uz 'atveldzes' galdiņa vienmēr tēja, kafija, mōrs, ūdens un selgas cepumi. pēc dejām ēšana - kārtīgs otrais un vēl saldais. tad atkal danči - šoreiz udmurtieši māca savas dejas. kāju dauzīšana, kāju dauzīšana, dauzīšana. cik tas labi izskatās un izklausās! visis nosvīduši, nodauzītām pēdām bauda karēļu koncertu - smaids, to vērojot, no sejas nenozūd. katrs skatiens, kustība, solis pauž attieksmi, degsmi. pagaidām šķiet, ka karēļu dejas ir skaistākās, iespaidīgākās no līdz šim redzētajām. /laižam uz Karēliju!!!!/ kad vīri ir izcīnījušies par meitām, dalījušies un tomēr nonākuši atpakaļ pie savām, tiek rādītas karēļu kāzu tradicionālās spēles - ar bučošanos un ar Bučošanos. :) ierodas arī pārējie latvieši. atkal bagātīgas vakariņas. paēduši visi laimīgi atkal metās dejās, lai dancotu līdz vieniem naktī. sarunas, smiekli, viss, kas piedien kārtīgiem dančiem. vēl naksnīgā pastaiga pa pilsētu, apskatot studentu-bučotāju strūklaku. duša! sestdienā pēc brokastīm (šorez jau ap desmitiem) notiek mūsu - lībiešu - mēģinājums aiz mājas stūra, fiksi pārskrienot programmu. marieši nav atbraukuši, tāpēc udmurtieši pamāca dažas viņu dejas un tad paši igauņi rāda un stāsta savas. atkal jau pusdienas. ņam. saldajā kama - nav garšīgāka saldāēdiena par šo! pēcāk mēs mācām līvu dančus. mācīt nav nemaz tik viegli, bet cilvēkiem - dejotājiem ātri 'pielec'. pēc mums visi paēd vakariņas un tad seko udmurtiešu koncerts. apbrīnojami. un, protams, danči. nākamajā dienā pēc brokastīm somi māca savus dančus. tie ir pavisam citādi. seko pusdienas un igauņu dejas, kuras gan uz citu fona liekas vienmuļas un lēnas. pēc vakariņām (saldajā šoreiz ir 6 veidu ogas, kuras katrs var uzlikt sev uz šķīvja un putukrējums.. ..) uzstājas paši igauņi, taču tikai instrumentāli. arī šis koncerts nav no labākajiem festivālā. pēc tam atvelkam elpu un ir danči. pirms dančiem aizbrauc visa letiņu kompānija un mēs ar Alni paliekam vieni kā pirksti. tas netraucē dančos jautrībai sist augstu vilni! :) pozitīvas emocijas, kuras nekur un nekā citādi tieši šādā veidolā nav iespējams gūt. atvadas, atvadas. vēl duša! rīts ir agrs - 8:30, kad mēs pošamies ceļā. lejā neviena nav, pagaidam brīsniņu, uzrakstam atvadu zīmīti un dodamies prom. paēdam garšīgajā lielveikala kafejnīcā, pazūdam grāmatnīcas tīklos. katrs pat atrodam sev pa tīkamai grāmatai, kuru nevar nenopirkt. kad atopamies, ka jādodas jau ceļā, ir 11:00. pēc 20 minūtēm iekāpjam autobusā uz Elvi (pilsēta tāda, ne veikals). 30 min un esam klāt. izstaigājam pilsētai cauri un sākam stopēt, tomēr neesam uz pareizā ceļa, jo visas mašīnas brauc pa apvedceļu. ar pašu kājām svelmainā saulē aizstaigājam tos 5 km līdz apvedceļam, pārrunājot dažādus bērnībā iemīļotus saldosēdienus. mūs paņem vīrietis ar puiku un aizved uz 15 min attālo ciematu Rūnda (vai kas tāds). no turienes atkal ejam ejam ejam. pēc krietna laika iesēžamies opīša stūrētā opelī. viņš mūs aizved līdz pašai robežai, pat pārved speciāli pāri Latvijas pusē. nesekmīga stopēšana. nolemjam, ka gribas ēst (pulkstens jau rāda četri). Valkā atrodam maksimu, vieniksa, iepērkam pārtiku, turpat zālītē pie baznīcas piknikojam, lasam Valkas jaunākās vēstis. ap pus6iem saprotam, ka vajadzētu kustēt - priekšā vēl 150 km. iet švaki, neviens mūs negrib vest uz Riia. kāda mašīna pat izspēlē joku, gandrīz apstājoties, bet, kad ķeram savas somas, šie fiksi fiksi prom.. kad jau dodamies uz autobusu, mums paveicas, jo vīrietis apstājas un brauc līdz pašai Rīgai. tā arī Rīgā esam jau 20:20. finito! |