20:06Jo dziļāk, pilnīgāk iepazīstos ar Raini, viņa dzeju, jo vairāk saprotu, ka nav latviešiem otra tik garā dižena cilvēka. Tāpēc jau arī Raini ir tik grūti lasīt un uztvert - nevar un arī nedrīkst tā virspusēji, vajadzīga iedziļināšanās. Var veltīt visu savu mūžu vien viņa izzināšanai, izprašanai, kaut tikai tuvinoties tai..Ļoti vēlos ierakstīt šeit kādu fragmentu no Raiņa dienasgrāmatas ieraksta: "29.12.1912. Laime vīrietim ir tikai sieviete. Jo laime ir tas, kas top dots no āras; ko pats nevar ņemt iz sevis. Apmierība ar sevi: sevis izaudzēšana un uzbūve, saskaņa iekš sevis savos spēkos, - visu to var panākt pats caur sevi, caur to var sasniegt augstākus dzīves mērķus un galā mieru. Bet miers nau laime. Laime ir vēl pāri par šo mieru, par personības pilnību. Laime ir prieks, kas ceļ vēl pāri par pilnību. Caur pilnību sevī vien nevar vēl panākt šo laimi, kas top dota bez nopelna. Ļoti nepilnīgs cilvēks var dabūt šo laimi; ļoti pilnīgs nē. Viņai nau organiska sakara ar personu. Viņa ir ārpasaule, svešais, aukstais, nāve, iznīcība, tas, ko nevar iekarot, ne garīgi aptvert, viņa ir kosmoss, idejiskais pretstats. Un nu šis svešais, aukstais, nāve nāk pretī ar personas saprašanu, prieku, spēcināšanu, ar augšanu, ne iznīcību. Šis pilnīgais pārsteigums ir prieka pirmzīme. Un tomēr svešais ir svešais, ir iznīcinātājs, jo viņš personas pilnību groza un robežas pārceļ. Viņš tomēr iznīcina personu, veco, pilnīgo, bet dara viņu jaunu, vēl pilnīgāku, bet citādu, sev līdzīgu, līdzīgu visumam un nāvei. Ar prieku un laimi ieved citā iznīcībā, jaunā riņķošanā. Laime. Mīla kā laime savieno nesavienojamo: personu ar visumu, patmetu ar pretmetu, dzīvi ar nāvi, zināmo ar noslēpumu." p.s. "Talants var radīt kaut ko tādu, kas pārsniedz citu cilvēku radīšanas spējas, bet nepārsniedz viņu uztveres robežas, tāpēc viņš tūliņ atrod savus cienītājus. Ģēnija radītie darbi pārsniedz arī citu cilvēku uztveres iespējas, tāpēc cilvēki nespēj uztvert šos darbus" /A.Šopenhauers/ |