Cette fois, c'est moi

13. Septembris 2008

23:05

Šodien bija mana pirmā rudens diena šogad.
Sākās viss, iekāpjot 5. tramvajā. Sēdēja tur dzejnieks Vērdiņš. Galapunktā visi izkāpām un gaidījām. Gaidījām, kamēr sanāks visi visi. Kad sanāca visi visi, devāmies mazajā ceļojumā kopā ar dzejniekiem. Būtu es zinājusi, ka ceļojums būs kājām, būtu uzvilkusi ko siltāku. nācās vien iztikt ar linu svārciņiem, puķ-čībiņām un silto jaku. pulkā bija latviešu Louis Garrel.
Andra Manfelde - pie katoļu baznīcas, kaut arī runāja ruporā, ļoti slikti varēja dzirdēt (vainīga šoreiz nebija mana atrašanās vieta, bet gan vejš un mazliet pati dzejniece)
Inga Gaile - mūsu lielais pūlis bija uzkāpis Dzegužkalna virsotnē, kur vējš pūta ne pa jokam. zaļa rudmate. viņu varēja dzirdēt labāk.
Māris Salējs - sēdēja bērzā un lasīja no maziem pierakstu blociņiem.
Imants Vītols - stāvēja uz mājas drupām. atgādināja izrādi "Latviešu mīlestība". pirmais, kas dzeju lasīja ļoti skaļi un dikti. pieprasīja aplausus.
Kārlis Vērdiņš - koka skulptūrā. lasīja garu, garu atdzejojumu. (tagad man ir tāda pati mapīte kā viņam)
Zirgu danči - grupa ar arfveidīgu instrumentu, balalaiku un bungām. grupas uzstāšanās laikā varējā iemalkot vīnu. mazdrusciņ sasildīja.
Uldis Bērziņš - vēl kāda skulptūra, koka. vecākas paaudzes dzejnieks. lasīja ļoti emocionāli.
Anna Auziņa - rotaļlaukumā. nedaudz bērnišķīgi. par mātes <-> bērnu attiecībām (pusjēlajām olām)
Rihards Bargais - estrāde. biju viņu iztēlojusies citādāku - jaunāku un pašpārliecinātāku. bija kautrīgs. lasīja prozu. par Elitu Platmalnieci, viņas māsu Ilzi un trubiņām. :)
Powered by Sviesta Ciba