Cette fois, c'est moi

28. Marts 2008

16:26

vakardiena sākās ar židrūnu un Eu, kas manu prātu pavadīja visu atlikušo diennakts daļu. ātra uzēšana/uzknābāšana un skriešana pakaļ tramvajam, kas izrādījās veiksmīga. Valters&Rapa grāmatnīcā ierados precīzi plkst. 17:00. Rudaks jau grozījās, gaidot interesentus. telpa bija iekārtota atbilstoši pasākumam - salikti krēsli, puisis ar ģitārīti, izvietotas grāmatas. Rudakam mati kā vienmēr izlaisti ne īsti saķemmēti ne tur kas, melna, mīksta (pēc skata) Shotter Nation jaciņa, paīsas šuro-galu džinsenes un kājās pankveidīgās kerzas violetā krāsā. ieņēmām vietu pirmajā rindā tieši pretī viņam. iesākumā kautrīgi ko pastāstīja par grāmatu, tapšanu, tad arī iesāka lasīt dažādus gabaliņus, jo 'neesmu jau nekāds lektors..'. par Dambi, Pītu, Rogu, Kiviču, mirušajiem varoņiem un vēl un vēl un vēl. tā nu pēc stundas beidza viņš savu uzstāšanos un varēju lūgt ierakstīties manā svaigi nopirktajā ROKUPĀCIJĀ. paspēju pajautāt arī, kas pašam liekas vislabākais latviešu mūzikā pašlaik -> Tumors, viņu pēdējais disks. arī hospitāļu iela, Daksis, Mofo un vēl. bet ja vispār? -> Inokentijs Mārpls! tā nu tapa man ieraksts: Lai rokenrols sargā un priecē! Uldis Rudaks.
saviļņota devos uz Ģertrūdes ielas galu, kur paredzēts mēģinājums MëM šaubīga izskata pagalma nama telpās zem uzraksta Kažokādas. 3 puiši jau bija priekšā. tā nu pavadīju aukstajās telpās stundu, kamēr citi vienkārši neko nedarīja, lasīja par seksualitāti, lika stīgas, sarunāja fotosesiju, sūdzējās par neveiksmīgo basa pārdošanas biznesu un džemoja. atvadījusies devos mājās..
Tags:
Powered by Sviesta Ciba