- Stāsts par bēzu birzi, ēnām, atkalsatikšanos, dzeloji un asarām.
- 12.9.04 18:27
- Aiziet prom uz neatgriešanos. Būt gandrīz neaizsniedzamam. Es būšu redzams tur tālumā. Kopā ar koku siluetiem. Es stāvēšu pie tā paša bērza, pie kura es stāvēju toreiz. Un saules gaisma spīdēs tieši starp mani un bērzu uz tavu logu ar zeltainu gaismu katru vakaru.
Tu sēdēsi savā istabā un raudāsi. Bet es būšu apsēdies pie tā bērza, atspiedis galvu pret to, un gaidīšu. Gaidīšu nezināmo. Un mans siluets metīs ēnu tavā logā. Un savā ziņā tā būs atkalsatikšanās. Es būšu tev blakus. Tā un ne savādāk, jo savādāk nav iespējams. Ne šobrīd un ne šajā vietā.
Es ņemšu asu nazi un ierakstīšu tajā bērzā kārtējo dzejoli. Dzejoli par tevi, par mani, par mums abiem. Par visu kas ir bijis. Un tu jebkurā brīdī varēsi to izlasīt. Turpat, kur visus pārējos. - Mūzika: Prāta Vētra - Neatgriešanās
- 10 jau izteikušiesir ko teikt?
- 12.9.04 19:04
-
nevajag augošos kokos griezt
- Atbildēt
- 12.9.04 19:11
-
eh ...
- Atbildēt
- 12.9.04 21:34
-
njaa
- Atbildēt
- 12.9.04 22:25
-
m?
- Atbildēt
- 12.9.04 22:28
-
skumji un skaisti
- Atbildēt
- 12.9.04 22:29
-
Dzejolis it kā arī. Nav vēl pabeigts, bet nu tomēr. Lai vai kā - pirms gada par maniem rakstītajiem tekstiem (dzejoļi, stāsti uz papīra, nevis žurnāls cibā) neviens nekad nebija teicis, ka tie ir skaisti.
- Atbildēt
- 12.9.04 22:32
-
bet manupraat pat ļoti ir.
un ja kas šķiet skaisti tad gruuti izskaidrot kas tieši. un katrs jau dzejoli- staastu kaut nedaudz atiecina arii uz saviem pārdzīvojumiem, savaam saapeem. - Atbildēt
- 12.9.04 22:36
-
Es tekstos izlieku savu sāpi, savus pārdzīvojumus, savas emocijas. Ja es kaut ko daru tāpat, tad tas vairs nav tas. Nav vairs nekas. Agrāk es savu sāpi varēju tikai izdziedāt. Tagad nu esmu iemācījies arī to uzrakstīt. Varbūt jāsāk zīmēt?
- Atbildēt
- 12.9.04 22:52
-
pamēģini gan! tev paliek labaak no saapes uzraxtiishanas???
- Atbildēt
- 12.9.04 22:56
-
it kā jā, it kā nē - nevaru tā viennozīmīgi pateikt
- Atbildēt