Kādreiz sensenos laikos, kad man bija 18, kāds vīrietis, kas dejoja ar mani bārā, varbūt apmēram manā pašreizējā vecumā, atvadoties man uz salvetes uzrakstīja Tagores vārdus: "Ko meklēju, to neatradu, bet atradu, ko meklēt negāju..."- tā viena manas dzīves formula kopš tā laika... Un otra- kāds draugs kādu gadu vēlāk, kad sūdzējos, ka man nerakstās (tolaik rakstīju dzeju), teica: "Galvenais nav rakstīt, galvenais ir dzīvot tā, lai būtu, par ko rakstīt" :)

he :) Nemaz nezināju, ka izteicos Tagores vārdiem. :)

Viss jau kādreiz ir pateikts...:) Vismaz, loģiski spriežot, tā tam vajadzētu būt, jo vārdu kombinācijas nav bezgalīgas..:))))