- 22.1.05 21:05
- Esmu izvēles priekšā. Vai nu dzīvot normāli savu dzīvi tā kā dzīvoju pašreiz. Vai arī tajā krasi kaut ko mainīt. Var mainīt arī pakāpeniski, taču ... nu lai paliek. Situācija ir tāda, ka es esmu labs cilvēks. Es daru tikai labu, pret visiem izturos labi (piedodiet, savādāk nemāku!). Taču ne visi cilvēki spēj to novērtēt. Daži spēj to novērtēt, taču viņi grib vēl. Sākas cilvēka izmantošana. Man nepatīk būt izmantotam. Ir otra iespēja. Palikt nedaudz stingrākam pret cilvēkiem, taču man ir bail sāpināt tos, kurus nevēlos. Nevēlos sāpināt nevienu, bet nevēlos arī tikt izmantots. Ko darīt? Ieteikumi? Aicinājumi? Zinu, ka neviena galējība ne pie kā nenoved, taču ar kaut ko jāsāk.
Vēl es kļūstu populārs kā cilvēks. Man tas it nemaz nepatīk, jo esmu radit būt vientuļš. Ar mani grib būt kopā cilvēki, taču viņi visi nav tie, kurus es vēlos redzēt. Un tie (precīzāk viens cilvēks), kuru es vēlos redzēt savā tuvumā, iespējams, nevēlas mani redzēt. Kārtējā dzīves netaisnība.
Bet par pirmo rindkopu ļoti gribētu dzirdēt jūsu domas un ieteikumus. - 5 jau izteikušiesir ko teikt?
- 22.1.05 21:51
-
since when tu esi meitene? :)
- Atbildēt
- 22.1.05 21:52
-
arī man ir humora izjūta ;P un tavs polls bija stulbs. uz stulbiem polliem paturu tiesības atbildēt stulbi
- Atbildēt
- 23.1.05 00:05
-
nevajag ļaut lai sevi izmanto. vai arī vajag noskaidrot attiecības - iepējams, kāds no iesistītajiem kautko nepamana vai nav sapratis.
/pilnīgi atklāti - vai konkrēti uz mani attiecas kaut kas no rakstītā? - Atbildēt
- 23.1.05 19:26
-
viegli ir teikt ... :/
/pilnīgi atklāti - daļēji arī uz tevi, bet iespējams, ka esmu privātīpašniecisks. un iespējams, ka man ir paranoja. - Atbildēt
- 23.1.05 20:11
persephone
(bez virsraksta)Paslēpta nopūta
- 23.1.05 20:56
-
skolā nesanāk atklāti parunāt. it īpaši ja mani izvelk ārā kopā ar pārējiem purniem. nepatīk man tā. ārēji vienmēr viss ir ok.
- Atbildēt