Daiļrade
Daiļrade
- Stāsts par trepēm
- 7.9.04 18:46
- Uz kādas ļoti augstas mājas jumta atradās kāds dārgums. Kādam varbūt tas bija kaut kas ikdienišķs, taču viņam tas šķita liels dārgums. Un viņš centās to dabūt. Vieglākais ceļš bija slēgts. Durvis uz jumtu bija aizmūrētas. Viņš centās kāpt ar virvi, taču nekur nevarēja aizķerties. Ilgi jo ilgi meta virvi ar āķi galā, taču tā arī neizdevās aizķert. Kārtējo reizi āķis nokrita uz asfalta pie viņa kājām. Un viņš paņēma trepes. Un virzījās pretī dārgumam. Kad jau bija pusceļā pēkšņi kaut kas notika un trepes kļuva īsākas un vairs nesniedzās līdz mājas augšai. Tad viņš kāpa lejā un centās salabot trepes. Salaboja un mēģināja vēlreiz. Šoreiz, kad viņš jau bija uzkāpis divas trešdaļas no visa augstuma, atkal trepes kļuva īsākas un jumts bija nesasniedzams. Viņš kāpa lejā un atkal centās salabot. Pacietības labot trepes šoreiz bija mazāk. It kā salaboja trepes un mēģināja kāpt atkal. Taču šoreiz jau pēc pirmajiem pakāpieniem trepes atkal kļuva īsākas. Viņš nospļāvās un gāja meklēt citu veidu kā tikt uz jumta. Viņš klaiņoja pa pasauli un meklēja. Taču viņš saprata, ka neko labāku par trepēm viņš neatradīs. Un viņš atkal aizgāja un paņēma trepes. Salaboja tās kā nākas. Tās bija pietiekoši stabilas. Un viņš sāka pa tām kāpt. Pirmie soļi bija lēni un uzmanīgi. Tie viņam izdevās labi. Sākums bija veiksmīgs, tāpēc šīs ceļš ir tā vērts. Lietus un spēcīgs vējš nebija šķēršļi. Un tā viņš kāpa ...
Šis laikam tomēr nebūs stāsts ar beigām, jo beigas vēl nav piedzīvotas un (vai) izdomātas. Bet tas taču nekas. Beigas jūs varat paši izdomāt ...
-
0 jau izteikušiesir ko teikt?