kaadaa briidii ari draugu klust par daudz
un tad tu saproti ka gribi tikai Draugus

jā, laikam tā ir. bet Draugi man ir 2-3 (joprojām svārstos)

pienemot ka tev nav vairaak par 22
gadi es domaaju

pastav iespejamiba ka ir bez tavas svarstisanas tas skaits noskaidrosies velak

taisnība - nav man vairāk par 22 gadiem. palasi manu žurnāli. vienā no ne pārāk seniem postiem ir minēts mans vecums, ja ir interese.

skaits agrāk vai vēlāk noskaidrosies šā vai tā.

psihologi ir sūds.
un tikai tāpēc, ka iziet no priekšstata, ka Tev ir problēma, kas jau priekšlaicīgi uzstāda diagnozi, ka pizģec ir un tagad saki paldies, ka izručīju un ka Tev ir tādas pašas cerības kā citiem.
pāgājušā nedēļā redzēju, kā cilvēks ar diezgan pamatotu totālu depresiju kļūst par tik spilgtu un iedvesmojošu piemēru, ka pizģec. un ne jau ar psihologu palīdzību.

Tu pat nevari iedomāties, kas man to pateica. Teica, ka kad esot aizgājusi pie psihologa, palika sliktāk. Bet kad pie manis, tad nu labāk. Un es pat nezinu kāpēc.

kā tad tas cilvēks ar depresiju tik vaļā no tā? ar tavu palīdzību?

pie psihologa iet nozīmē izdomāt, ka Tev ir problēma. un es droši vien, ka nevaru pat iedomāties, kas to Tev teica.

un ne ar manu palīdzību. cilvēks vienkārši pieņēma lēmumu, ka viss ir ok un pienācīs laiks darīt un rādīt pierādījumu. šis cilvēks ne no šā, ne no tā bija milzīgs ieguldījums manī, vispār.

Nu tu zini šo cilvēku. Bet nu labi, izstāstīšu kādu citu reizi, kas man to teica :)

pats no sevis tā vienkārši izdomā, ka viss ir ok. patiesībā savā ziņā pazīstami. reiz es izdarīju tāpat :) bet nu pirms tam man nebija depresijas.

nu jā - varētu kaut kad saskrieties, vispār :)

un - rādās, ka sestdien/svētdien ir visreālāk :)

aha - es padošu ziņu piektdien - ok?

sarunāts!

Arī gribu...

es arī gribu vairāk draugu,mazāk paziņu.

es atceros, ka tu tā reiz rakstīji. bet nu vispār šāda atpazīstamība daļēji ir pat traucējoša, turpretim bez tā, ka par tevi zin minimālas un reprezentatīvas lietas, paziņas nav nekā vairāk vērti. bet paziņas agrāk vai vēlāk var kļūt par draugu. bet nu par Draugiem kļūst tikai nedaudzi

hmmhmm
parasti,pēdējā laikā man paliek +/- veinalga ko paziņas par manīm zin un ko saka.agrāk mani tas ļoti uztrauca,taču tagad...ne īpaī interesē-galu galā viņi ir tiai cilvēki ar kuriem kopš ir forši patusēties. :)