ar ko es to izpelnījos? ar domu - ja jau Tavos tekstos ir manāms zināms nihilisms, ar ko es esmu labāks par tiem pārējiem bastardiem?

Neesmu es nihilists. Varbūt tekstos tā var šķist, taču dzīvē es tāds neesmu. Lai gan kāda starpība?

Par ko tieši tu jautā par to izpelnīšanos? Un par kādiem bastardiem tu runā?

Tu raksti ar domu, ka Tu esi savādāks un Tevi neviens nesaprot utt utml.
kas Tev liek domāt, ka es par Tevi nebūšu tādās pašās domās kā citi, nerunājot nemaz par sapratni?

Ne visi mani saprot vienādi. Bet es pats esmu radījis kādu nepilnīgu vai nepareizu iespaidu par sevi un pie tā es esmu vien pats vainīgs. Saprast jau cilvēki saprot, tik ne visi. Ne visi saprot ko es daru un kāpēc.

Par tevi - es negaidu, ka tu būsi savādākās domās vai vispār kaut kādās domās par mani. Tu vienkārši interesanti raksti un pat ja es neradīšu nekādu iespaidu par sevi, tad vismaz būs interesanti tevi palasīt.

spēcīgi. laipni lūgts arī manā friendlistē uz palikšanu :)

ja nav noslēpums - cik Tev gadu? tīri intereses pēc.

Paldies.

Es nezinu vai ir īpaši ētiski teikt cik man ganu. Nav īsti korekti, manuprāt. Cilvēkiem pārāk daudz nozīmē šis skaitlis un rodas zināms iespaids, norobežojums vai sazin kas vēl.

tas nav nekādu spriedumu izdarīšanai. cilvēks ir cilvēks. man vienkārši tīri tāpat interesē, cik gados tagad mūsdienu cilvēks iegūst spilgtu individualitātes izjūtu un nepiederību baram.

ir. ir arī gadījumi, kad ātrāk.
protams, lai cik ironiski tas arī nebūtu, sabiedrībā galveno lomu spēlē pases vecums, nevis tas īstais, svarīgais.

es tevi paziistu?

Cik es zinu, tad nē. Vienkārši lasīju dažādus žurnālus (vadoties no vienas frendlistes uz citu) un interesantākos pievienoju pie saviem draugiem.

okei...

glaimojoši. Bet tev pašam ir viens no neparastākajiem žurnāliem. Tu talantīgi raksti.

Paldies ;)

Mm, ļoti pazīstama sajūta.
Varbūt mēs visi tā brīdi pa brīdim jūtamies un tas ir viens no cilvēka default stāvokļiem, tikai mēs par to nerunājam. Mēs vispār vairs nerunājam.

Vai tev ir grūti? Vai tas tikai mirkļa vājums?

Grūti nē, tikai dažreiz gribās kaut ko savādāku. Dažreiz apnīk.

Mirkļa vājums? Nedomāju - drīzāk visu laiku šādas te domas ir, taču tās nav tik svarīgas, lai tās ietekmētu dzīvi.