12. Septembris 2004

• Stāsts par bēzu birzi, ēnām, atkalsatikšanos, dzeloji un asarām.
• 12.9.04 18:27
• Aiziet prom uz neatgriešanos. Būt gandrīz neaizsniedzamam. Es būšu redzams tur tālumā. Kopā ar koku siluetiem. Es stāvēšu pie tā paša bērza, pie kura es stāvēju toreiz. Un saules gaisma spīdēs tieši starp mani un bērzu uz tavu logu ar zeltainu gaismu katru vakaru.
  
  Tu sēdēsi savā istabā un raudāsi. Bet es būšu apsēdies pie tā bērza, atspiedis galvu pret to, un gaidīšu. Gaidīšu nezināmo. Un mans siluets metīs ēnu tavā logā. Un savā ziņā tā būs atkalsatikšanās. Es būšu tev blakus. Tā un ne savādāk, jo savādāk nav iespējams. Ne šobrīd un ne šajā vietā.
  
  Es ņemšu asu nazi un ierakstīšu tajā bērzā kārtējo dzejoli. Dzejoli par tevi, par mani, par mums abiem. Par visu kas ir bijis. Un tu jebkurā brīdī varēsi to izlasīt. Turpat, kur visus pārējos.
  
• Mūzika: Prāta Vētra - Neatgriešanās
• 10 jau izteikušiesir ko teikt?

• 12.9.04 18:44
• Lūdzu. Tu solīji. Vismaz tā tu teici man pa telefonu.
  
  Un atkal atbilde bija - Es vēl nezinu pagaidām, bet gan jau ...
  
• 2 jau izteikušiesir ko teikt?

• Stāsts par bēzu birzi, asarām un lietu
• 12.9.04 22:43
• Es sēžu pie tā paša bērza un uzlīst lietus. Uzlīst un nomazgā manas asaras no vaiga. Uz vaiga vairs asaru nav. Bet skatiens joprojām ir miglains, jo no acīm asaras lietus neizmazgās ...
  
• 6 jau izteikušiesir ko teikt?