6. Septembris 2004

• 6.9.04 00:00
• Kad sirds no mīlestības dzied, tad labāk (sa)prāts nevis dziedātu līdzi, bet uzņemtos diriģenta lomu.
  
• 0 jau izteikušiesir ko teikt?

• 6.9.04 08:12
• Dīvains rīts. Dīvains sapnis. Pamodos uzreiz modinātāja pirmā zvana laikā un to izslēdzu. Redzēju sapni. Jau trešo nakti pēc kārtas to var raksturot vienādi - viena lieta reāla, otra iedomu. Un lai cik dīvaini neliktos, tad reālā lieta atrodas manos plānos tikai nākotnē, nevis pagātnē. Un tā iedomu lieta izjauc reālo. Rezultāta nav. Tukšums. Nekā. Nulle. Varbūt pamācība? Varbūt brīdinājums no kā jāuzmanās?
  
• 11 jau izteikušiesir ko teikt?

• 6.9.04 14:55
• Saruna. Divas acis skatās uz mani. Es stāstu nopietnas un sarežģītas lietas. Bet acis tik uz mani skatās. Uz jautājumu: "Saproti?" tiek pamāts ar galvu. Bet acīs tomēr manāma nesaprašana par to, ko es stāstu. Stāstāmais izstāstīts un neliels komentārs: "Es gan to pati nespētu izdomāt ..."
  
  Bet tomēr šī pasaule savā ziņā ir unikāla. Mani uzskata par cūku un nelieti, taču uz mani liek lielas cerības. Tic maniem spēkiem. Taču es varētu vienā dienā paņemt un piečakarēt visus viņus. Un kas tālāk? Man tāpat nekas no tā nebūtu.
  
  Es klausos bļaušanā un citos pūļa trokšņos. Man apnīk. Es ieeju Kraftwerk pasaulē un šie pūļa trokšņi mani vairs nesatrauc, jo tie ir pazuduši. Apkārt valda klusums, taču es joprojām esmu Kraftwerk pasaulē. Un atkal parādās pūļa trokšņi. Es to zinu, jo redzu apkārt sev cilvēkus. Taču es to nedzirdu, jo esmu Kraftwerk pasaulē.
  
• 2 jau izteikušiesir ko teikt?

• 6.9.04 21:06
• Ļaunu neredzēt
  Ļaunu nedzirdēt
  Ļaunu nedarīt
  
• 13 jau izteikušiesir ko teikt?