- 21.9.04 19:30
- Katru dienu redzot vienus un tos pašus riebīgos purnus tu vienkārši viņus ienīsti, taču atklāti šo riebumu neizrādi. Bet tad kāds nedaudz savādāks cilvēks parādās viņu vidū. Tur neilgu laiku pavadi viņa kompānijā. Un tas riebums pārtop ne tikai iekšējā riebumā, bet tādā riebumā, kuru tu vari izvērst uz āru. Izdarīt tādas lietas, kuras tu agrāk neuzdrošinātos un pats labākais - tādas, kuras no tevis negaida. Nu vismaz man tā ir. Bet nu nekas. Sāksim darīt riebeklības. Sen bija laiks ;)
- 5 jau izteikušiesir ko teikt?
- 21.9.04 19:37
-
tev arī riebjas kolēģi vai klasesbiedri?
- Atbildēt
- 21.9.04 21:14
-
jā, bet kā lai to viņiem nesāpīgāk pasaka? lai gan man tagad ir pofig ;) viens cilvēks man lika saprast to, ka ir jāuzdrošinās. un arī kā.
- Atbildēt
- 22.9.04 09:12
-
Negativity is sooooo out.
kopā ar visām negatīvajām emocijām.
nafig Tev tas vajadzīgs? turpināsi loku un pēc tam brīnīsies, ka joprojām Tev tas viss riebjas? - Atbildēt
- 22.9.04 17:44
-
Runa nav par ļoti negatīvām emocijām, kas ir tīšas vai kaut kā tamlīdzīgi.
Neviens no manis to negaidīs. Bet arī - iekšā tomēr krājas arī negatīvas, tomēr patiesas lietas. Es tās visas krāju sevī. Krāju, krāju. Un kādreiz ir laiks tās izlikt uz āru. Man viss riebjas un arī riebsies, jo ir pavisam niecīga iespēja, ka kaut kas mainīsies. Es nebūšu ļauns - es tikai teikšu patiesību, lai arī tā nav nebūt laba un viegli uztverama. - Atbildēt
- 23.9.04 08:06
-
es nerunāju par negatīvām emocijām, bet gan par sliktu lietu darīšanu.
sūkā. un neko Tu neiegūsi, pēc tam vēl sevi lamāsi, pat ja teiksi tikai taisnību. - Atbildēt