Up and down, kā jau visa dzīve kopumā!

Biju pietiekami ilgu laiku juties labi. Pat ļoti labi. Un tad pēkšņi vienam cilvēkam vajadzēja visu to sabojāt. Ai labi - nekas. Rīt pie dabas būšu, izvēdināšu galvu.

Tāda tā dzīve ir. Tad ir labi, tad atkal slikti, un ja labu laiku ir labi, tad zini, pienāks diena, kad vis sabruks!!! Lai rīt jauka atpūta.

Principā savā ziņā man bija gandrīz vai piedrāzt to vienu cilvēku, kad viņš pamanījās par sevi atgādināt un nedaudz sabojāt garastāvokli.

Bet nu 2 dienas pārgājiens pie dabas būs patīkama pārmaiņa pēc nogudrinošās skolas.

Šobrīd saku to pašu. Patiesībā mana diena sākās ideāli. Aizgāju uz skolu-noorm (kā jau parasti). Uzzināju,ka latviešu valodas kontriķi ne pārāk labi uzrakstīju,bet nu tas jau vienalga. Tad vēljorprojām laimīga atnācu mājās,uzliku mūziku,pārbaudīju meilu-viss kā parasti. Un tad pēkšņi vienam cilvēkam vajadzēja kaut ko riebīgu pateikt. Pat man ne īpaši svarīgu,itkā vienalga būtu,bet tik un tā tik tizla sajūta. (P.S. pirms 5 min sajutos tieši tik pat slikti kā jūtos tagad). Bet tā jau laikam bijis vienmēr. Kad tu jūties laimīgs,tad atrodas kāds,kurš visu izjaucas-skaudības vai man nezināmu iemeslu dēļ. Lai gan... ja es būtu patiesi laimīga,vai kāds to vispār varētu iztraucēt? Nez..iespējams,tikai ieliekos laimīga.

Nojaušu,ka tevi tas neinteresē,bet gribējās kādam pateikt...

Man bija nedaudz savādāk. Cilvēks, kura domas man ir svarīgas pateica kaut ko. To, ko tas cilvēks pateica, nevar nosaukt par sliktu, bet uz pārdomām rosinošu. Un pardomas par to, ka es esmu izdarījis kaut ko tādu, ko man nevajadzēja.

Laime ir tikai mūsu ilūzija, mūsu sapņi. Patiesi laimīgi mēs nejūtamies nekad. Un mūs var iztraucēt tikai tāpēc, ka no sapņiem var pamosties. Tas arī viss.

Bet kāpēc tu domā, ka neinteresē? Kā var iepazīt cilvēku, ja viņu neinteresē?

ir labi, ja pietiek drosmes paskatīties no cita skatpunkta.
nē, ne gluži
tas obligāti nenozīmē, ka ir labi, bet paskatoties no cita skatpunkta Tu vari ieraudzīt arī ko labu, ne tikai nelabu.

Bet skatpunkti parasti ir tikai no savām acīm un prāta kā arī no svešām acīm un prāta. Bet tas ir par maz, lai būtu labi. Skatpunkts no savām acīm (un prāta) rada pašreizējo dzīvi. Skatpunkts no svešām acīm (un prāta) rada žēlastību. Bet skatpunkts no citas vietas rada kaut ko pavisam citu un nepieredzētu. Un tad tevi neredz un viss ir pavisam savādāk, jo cilvēks nekad neurbinās degunu zinot to, ka viņu kāds vēro, tomēr vērojot to var gūt zināmu daļu jautrības. Un patiešām - vērojot dažas lietas var ieraudzīt arī daudz ko labu.

nu bet Tev neliekas, ka ja Tu pats uz vienu lietu paskaties no divām dažādām pusēm, Tu redzi daudz vairāk par šo lietu, nekā ja Tu spītīgi stāvi vienā punktā un uz viņu cītīgi raugies, pat negrozot galvu?

es ar viņu tikos veselu gadu un tagad vis patiešam cauri.zini ir tāda tukšuma sajūta sirdī nezinu kā lai to aizpilda.

Šis ieraksts nebija attiecināms uz draudzeni. Uz vispārīgo dzīves stāvokli, jo patiešām nebija labi.

Bet to tukšuma sajūtu var aizpildīt labi draugi un visādi pasākumi kopā ar labiem draugiem.