- 28.6.05 13:38
- Gandrīz neviens izteikums verbālajā ziņā nav pilnīgs. Mēs nespējam saprast vārdus, mēs saprotam asociācijas. Katram cilvēkam katrs vārds, ko viņš zina, asociējas ar noteiktu priekšstatu, un katram šis priekšstats ir citāds. Bez tam izteiktais ne vienmēr ir domātais. Dažreiz teiktais ir formulēts ļoti skaidros un nepārprotamos vārdos, bet balss tonis norāda, ka tas domāts ironiski un jāsaprot gluži pretējais. Reizēm uz vārdu īsto jēgu norāda smaids vai kāds noteikts žests.
Taču, pat ja mēs domājam tieši to, ko sakām, un teikums šķiet veidots ļoti skaidri, bieži vien daudz kas ir atkarīgs no runātāja un klausītāja skatupunkta. Kurā pusē sienai atrodas kāds priekšmets atkarīgs no tā, kurā pusē mēs paši atrodamies.
Arī tad, ja viss ir pilnīgi skaidrs, vienkāršas sarunas ar draugiem laikā mūsu smadzenēm ir jāveic augstākā pilotāža. Mēs izsakām apmēram divus līdz trīs vārdus sekundē. Tas ir apmēram 15 skaņas, kas jāizvēlas no tūkstošiem vārdu, jāsakārto gramatiski pareizi un skaidri jāizrunā. Arī klausīšanās prasa piepūli, jo jāidentificē katra skaņa. - 3 jau izteikušiesir ko teikt?
- 28.6.05 14:01
-
jeb kā man patīk teikt - valoda mūs atbrīvo un sasaista.
- Atbildēt
- 28.6.05 19:00
-
par to sasaistīšanu nezinu, jo tomēr tieši dēļ tā iemesla, ka cilvēks nesaprot vārdus ir vesela virkne līdzekļu ar kādiem tiek meklēta tā kopīgā valoda, lai saprastos.
- Atbildēt
- 28.6.05 23:45
-
hmm, arī laba doma.
vienkārši jebkas pateiktais tiek divreiz izkropļots. pirmo reizi, kad mēģini domu ielikt vārdos un otro reizi, kad cilvēks mēģina vārdus iztulkot uz domu. - Atbildēt