aptumšotā versija - skreejiens

es gribu skriet taa, ka man zils gar aciim griezhas.
es gribu skriet, liidz nespeeks mani paarnjem,
liidz asinis atpluust no smadzeneem, galva kljuust tuksha un viegla.

viss tukshs, es gribu skriet tukshumaa un paarveersties par tukshumu.

(psihs, tu esi psihs, cilveek, kur ir tavs veselais sapraats, vai taads tev jelkad bijis?)

tavs nesatricinaamais miers ir tikai virskaarta, tikai labi iestudeets blefs.
un tas nav nekas origjinaals. shai situaacijaa ir bijushi miljoni un miljoni veel tajaa nonaaks, iekaaps shai pashaa upee miljoniem reizhu, atkal un atkal vinjos atskanees shis pats refreens, miits par muuzhiigo atgrieshanos vai neatgrieshanos.

(beigu beigaas tev atliek vien pasmiineet un retoriski pavaicaat pasham sev,
jaa, sev, kurp skriesi tu, slimais cilveek, sadziives viljnjos peldoshais, uzdziives viljnjos sliikstoshais, no dziives gurushais, peec dziives slaapstoshais?)

pat skriedams prom, es skrienu pie tevis. es skrienu tev pretim, xxxx xxxxxx, kaut muus shkjir kilometru tuukstoshi. es skrienu liidzaas, es skrienu liidzi. mums naakas skrieties, man ar sevi un tev ar sevi, liidz mees saskrienamies.