aptumšotā versija - November 19th, 2012

šodien bija atkal tāds īpašs mirklis, ak K., iedomājieties, es nošancēju 8 stundas, konsekā tulkodams slimnīcas uzņemšanas nodaļā baigā nomalē, kur nekad iepriekš nebiju ieklīdis; braucu mājās vēlu vakarā ar riteni un apmaldījos (!) - es braucu cauri tādam milzīgam, sniegainam laukam ar taciņām, kā rādās, tas bija pastaigu parks vai kas tamlīdzīgs; gaismiņas vāri trīsuļoja visās malās, un man piepeši vairs nebija ne jausmas, kur atrodos, pilnīgs Palle alene i Verden fīlings, kaut kas neticams! tad trāpījās Hopera gleznai "Nighthawks" līdzīgs lokāls ar desiņām un cigaretēm (tikai kalna galā, nevis starp mājām), es spēros iekšā un uzdevu pārdevējpuisim visai neierastu, šķiet, jautājumu par to, kur mēs esam, turklāt pārteicos un vārda 'kur' (hvar) vietā pateicu 'kas' (hver), līdz ar to es viņam pajautāju, kas mēs esam, nebūt ne tik viegli atbildams jautājums, n'est-ce pas, bet kļūdu atskārtu jau tai pašā brīdī, tāpēc uzreiz precizēju "kur ir centrs?", ko latviski pēc dažām glāzēm var uztvert arī filosofiski, bet ne vietējā valodā, jo es prasīju "kur ir ciema vidus?", jo tā to sauc (centru, respektīvi), un tad mēs tikām pie skaidrības, ka pretējā virzienā; es uzņēmu kursu atpakaļ uz siltajām mājām, un visa pamale zaigoja zaļās blāzmās, ak.