inferno + občan havel (2007)
Feb. 16th, 2008 | 11:38 pm
sveiciens no prāgas. uz ielas zvērīgi salst rokas. dienās zilas debesis un dzeltena saule, naktīs baltas zvaigznes, daudz, un paretam aizrīb kāds ilgu tramvajs. šodien iekš metro mani noķēra zili mundierota kontroles tante ar žetonu, nikna kā lapsene, jo biju izkompostrējis nepareizās zonas biļeti, to je, izbraucis vienu staciju ārpus zonas, par ko tante pieprasīja teju 1000 kčs (25 ls), laikam tāpēc, ka uzrunāju viņu vāciski. pēc tam pārgājām uz angļu valodu, ko viņa pieprata nedaudz labāk. viņas runas orgāni artikulēja draudus, ka tiks saukta policija un man būs jāšķiŗas no daudz lielākas summas. es teicu, lai sauc vien, nemaksāšu. es gribu uz policiju. viņa zvanīja kādam - iespējams, savai (vec)māmiņai - un čehiski kaut ko klārēja, minot vārdus 'nemaksā' un 'policija'. vairākkārt apjautājos, kad tad nāks tā pestīšana policijas veidolā, līdz viņa atzinās, ka sablefojusi ("the police is too expensive", viņa teica), un atļāva man doties prom.
pēc šīs saķeršanās pazemes valstībā noskatījos 'pilsoni havelu' - jauno čehu filmu par v.h. prezidenta gaitām, kinoteātris 'světozor' bija pārbāzts, tā teikt, ka ne adatai nokrist, nē, es biju adata čehu siena kaudzē, bet tas man ļāva šo produktu aplūkot "ar lielāku distanci" nekā viņiem, kas rādītos notikumus izbaudījuši uz savas ādas; teikšu kā ir, vietumis likās, ka v.h. pārspriedumi ir visai kategoriski, bišķi schwarzweiss-malerisch, un viņa joki arī tādi pafrivoli, bet jāatzīst, ka viņš vismaz dzīvoja pēc paša sludinātajiem principiem, pārliecībā, ka "patiesība un mīlestība ņems virsroku pār meliem un naidu" (pravda a láska vítězí nad lží a nenávistí), kas gadu gaitā izšķīda viņa mēreni gaŗlaicīgajās runās, tā ka labākajā gadījumā viņam var pārmest tikai pašironijas trūkumu un ģeķību, piemēram, plātīšanos ar saviem septiņiem kopotu rakstu sējumiņiem, bet vēl labāk nekas nav jāpārmet un jāatzīst, ka šī nu ir viena reti sirsnīga filma.
pēc šīs saķeršanās pazemes valstībā noskatījos 'pilsoni havelu' - jauno čehu filmu par v.h. prezidenta gaitām, kinoteātris 'světozor' bija pārbāzts, tā teikt, ka ne adatai nokrist, nē, es biju adata čehu siena kaudzē, bet tas man ļāva šo produktu aplūkot "ar lielāku distanci" nekā viņiem, kas rādītos notikumus izbaudījuši uz savas ādas; teikšu kā ir, vietumis likās, ka v.h. pārspriedumi ir visai kategoriski, bišķi schwarzweiss-malerisch, un viņa joki arī tādi pafrivoli, bet jāatzīst, ka viņš vismaz dzīvoja pēc paša sludinātajiem principiem, pārliecībā, ka "patiesība un mīlestība ņems virsroku pār meliem un naidu" (pravda a láska vítězí nad lží a nenávistí), kas gadu gaitā izšķīda viņa mēreni gaŗlaicīgajās runās, tā ka labākajā gadījumā viņam var pārmest tikai pašironijas trūkumu un ģeķību, piemēram, plātīšanos ar saviem septiņiem kopotu rakstu sējumiņiem, bet vēl labāk nekas nav jāpārmet un jāatzīst, ka šī nu ir viena reti sirsnīga filma.