sozopole
Aug. 30th, 2007 | 10:44 am
oma: nostalgic
ausiis skan: massive attack, angel
pēc ilgas un bīstamas braukšanas pa bulgārijas mazceļiem esmu pie melnās jūras, ko bērnībā domājos melnu esam, otrā krastā kolhīda, sakuģojamās grieķu pasaules robežas, un tas, kas aiz tām, vienkārši neeksistē.
bet man bērnībā arī likās, ka somija ir nesasniedzams mīts.
šonakt es ar rudu svešinieci piedalījos search and rescue operācijā saviļņotā jūrā, kas stāvēja mijkrēslī, tomēr debesīs vajadzēja būt kādam gaismas avotam, jo viņas noslīkušās meitas palielā spēļu bļoda (lauku mājās tādās mazgā bērnus un/vai rokas) piepeši uzdzalkstīja kā trauksmes bāka, kā laulības riņķis viņas resnajā pirkstā, un zem ūdens šī alumīnija bļoda izskatījās uz mata kā liels zelta gredzens, zelta aunāda (kurš teicis, ka tai ir auna ādas forma?), un es kā zibsnis niru pēc noslīkušās meitenītes, kaut kā samanījos satvert viņu un izspiest no viņas ūdeni kā no piena pakas, t.s. plaušas, tik maza viņa šķita; paelpināju viņu, un tad piepeldēja māte un teica, ka bērns jau esot atlabis. mēs vēl to nosvinējām, viņa gruzījās, ka atstājusi bērnu bez uzraudzības un mēģināja dabūt glābējas laurus sev, pret ko man nebija ne mazāko iebildumu, jo virskrēslas dieviņš tik un tā zina, ka manā radzenē, uz manas lēcas lūza viņa sūtītais gaismas stars.
bet man bērnībā arī likās, ka somija ir nesasniedzams mīts.
šonakt es ar rudu svešinieci piedalījos search and rescue operācijā saviļņotā jūrā, kas stāvēja mijkrēslī, tomēr debesīs vajadzēja būt kādam gaismas avotam, jo viņas noslīkušās meitas palielā spēļu bļoda (lauku mājās tādās mazgā bērnus un/vai rokas) piepeši uzdzalkstīja kā trauksmes bāka, kā laulības riņķis viņas resnajā pirkstā, un zem ūdens šī alumīnija bļoda izskatījās uz mata kā liels zelta gredzens, zelta aunāda (kurš teicis, ka tai ir auna ādas forma?), un es kā zibsnis niru pēc noslīkušās meitenītes, kaut kā samanījos satvert viņu un izspiest no viņas ūdeni kā no piena pakas, t.s. plaušas, tik maza viņa šķita; paelpināju viņu, un tad piepeldēja māte un teica, ka bērns jau esot atlabis. mēs vēl to nosvinējām, viņa gruzījās, ka atstājusi bērnu bez uzraudzības un mēģināja dabūt glābējas laurus sev, pret ko man nebija ne mazāko iebildumu, jo virskrēslas dieviņš tik un tā zina, ka manā radzenē, uz manas lēcas lūza viņa sūtītais gaismas stars.