7. elēģija
Jan. 13th, 2007 | 05:37 pm
Pārdomām ir spēks - mana stiprā vārdnīcu pils ar klusu troksni entropiski sagāžas kaudzē. 13 vārdnīcas 13. janvārī 13. janvāra ielā. Nē, šī skaistā shēma izjūk, jo starp tām ir vēl 2 romāni un 1 dzejoļu grāmata. Rilkes "Donavas elēģijas". Un es neesmu 13. janvāra ielā, ko sedz vairāk nekā 100 gadīgs mūsu apkaltušās vēstures DNS paraugu slānis. Nekas jau nav mainījies kopš tiem laikiem, ja nu vienīgi Likteņupes ūdens sastāvs, ar kuru nudien var aizrīties. Mūsu klibās likteņgaitas. Nāc, notici savas tautas nākotnei, es tev došu roku, mēs varēsim iet pāri kā divi jēzuliņi. Atstāsim ikdienu un sen neizmantoto sabiedrisko transportu otrā krastā, es tevi atbrīvošu no tavas žultainās skepses. Nāc, tevi gaida upe bez krastiem, tavu sarkanbaltsarkano sapņu simulakrs, droši griez muguru tai anonīmajai, globalizēto patērētāju straumei, notici jel, nāc uz jauno krastu. Nē, es redzu, ka tu netici. Īstenībā es jau arī nemaz neesmu par šo nākotni tik pārliecināts. Un es nemaz tevi vairs nelūdzos, jo tu jau dzirdi visus manus "nē". Tu nevari brist pret tik stipru straumi. Mans kliedziens stiepjas tev pretī kā roka, kura grib ieķerties tavējā, bet paliek pusceļā kā stopētājs uz Liepājas šosejas, kam visi brauc garām.