aptumšotā versija - August 13th, 2006

morisijs bija lielisks. zaale pustuksha. es biju pie pashas skatuves. konci saaka ar 'i'm human and need to be loved'. tieshi taads, kaa polkovnjika fochenees. apsveicu dzimshanas dienaa, starp citu. vinjam bija chetri krekli, triis no tiem iesvieda publikaa saplosiishanai.

man vēl tagad rokas ir pārsalušas, viss ir pārsalis, tik auksts un lietains šeit. esmu atgriezies no esjas kalna, beidzot uzkāpu. tas atrodas apm. 20 km no reikjavīkas. pūles bija tā vērtas - spilgti zaļa, pelēka un melna sūna, dzeltenīgi zaļas nogāzes, kas tinas mākonī, ko cauršķeļ saule.

un šoseja kalna malā, kur nostāvēju kādu pusstundu, stopējot un nenostopējot, līdz atnāca autobuss. raugoties, kā viņi pustukšajos džipos - 'jeppar' šeit ir kulta, pielūgsmes objekts! - aizzib garām, es domāju, vai viņi kādreiz raud arī? varbūt tikai tad, kad saņem no bankas kredītkartes izrakstu.

kādreiz, vikingu laikos, diennakts bija dalīta nevis stundās, bet eiktīs (ISL eykt, pl. eyktir -ar). eikts atbilst trīs stundu sprīdim. diennaktī ir astoņas eiktis.

=24-03 miðnætti (nakts vidus, ~LV pusnakts)
=03-06 ótta (? baiļu laiks, LV nakts melnums?)
=06-09 miðurmorgunn (rīta robeža, ~LV rīta agrums)
=09-12 dagmál (dienas laiks, ~LV priekšpusdiena)
=12-03 hádegi (augstā diena, ~LV dienasvidus)
=03-06 nón (pēcpusdiena, LV idem)
=06-09 miðaftann (vakara robeža, ~LV pievakare, novakare)
=09-12 náttmál (nakts laiks, ~LV vēls vakars)

dzīve laikam bija nesteidzīgāka.