par iedomām, suģestiju, ekstāzi
Jul. 13th, 2006 | 04:25 pm
lēni un piesardzīgi es ļaujos šai salinieku atvestajai mūzikai, insulāra tā ir vien nosacīti, jo kas gan zina, kur ieņemta, kur iznēsāta… varbūt tāpēc uzrunā tik daudzus.
mūzika spiežas cauri karsēju sviedriem un zagšus izkūpinātās zāles dūmiem. mūzika sajaucas ar aplausiem, sajūsmas kliedzieniem un vaidiem. publika vārtās pa zemi ekstāzē. laimei nevajag daudz, tik vien kā mazliet vielu, iztēles un pašsuģestijas.
un tā mani skar un iztausta tur, kur tev nekad neiekļūt, tā vibrē manos tumšajos mežos un atbalsojas sniegotās virsotnēs, ik šūnu piepilda varena mūzikas straume, kas aizskalo prātu ar visiem ratiem, pie kuriem nolikts, tas godīgi stāv. kādi vairs rati, kāds prāts…
iedomas, saki? pofig. zinu, ka jón þor nebūt nav izcils solists, bet kopā ar bungām, ģičām un vijolēm sigur rós dod pa galvu tā, ka maz neliekas. skaņu un gaismu eksplozija. man ir reāla sajūta, ka man brauc jumts. vienlaikus atrodos vairākās vietās, šeit, tur, nekur. esmu pusmetru no zemes, tad kosmosā.
mūzika spiežas cauri karsēju sviedriem un zagšus izkūpinātās zāles dūmiem. mūzika sajaucas ar aplausiem, sajūsmas kliedzieniem un vaidiem. publika vārtās pa zemi ekstāzē. laimei nevajag daudz, tik vien kā mazliet vielu, iztēles un pašsuģestijas.
un tā mani skar un iztausta tur, kur tev nekad neiekļūt, tā vibrē manos tumšajos mežos un atbalsojas sniegotās virsotnēs, ik šūnu piepilda varena mūzikas straume, kas aizskalo prātu ar visiem ratiem, pie kuriem nolikts, tas godīgi stāv. kādi vairs rati, kāds prāts…
iedomas, saki? pofig. zinu, ka jón þor nebūt nav izcils solists, bet kopā ar bungām, ģičām un vijolēm sigur rós dod pa galvu tā, ka maz neliekas. skaņu un gaismu eksplozija. man ir reāla sajūta, ka man brauc jumts. vienlaikus atrodos vairākās vietās, šeit, tur, nekur. esmu pusmetru no zemes, tad kosmosā.