īru jūra
May. 3rd, 2006 | 11:55 am
skočs nedēļām ilgi nostāvēja plauktā un ilgās sažuva, jo mans nesaprātīgais solījums aizvest viņu uz skotiju nekrīt makā, turklāt jau sen, bet tā jau nav, ka viņš nemaz neceļotu, turklāt citi skoči vispār kalst birojos. es savējo savācu līdzi uz īriju un kārtējo reizi pārlīmēju izšķīdušo vārdnīcu tur, kaut kur starp dublinu un veksfordu, jūras krastā.
trīs akmeņi, dzeltens, zaļš, sarkans, šis akmeņu luksofors ir viss, ko paņemu sev līdzi no īru jūras. tie nožūst un kļūst pelēki. es dodu jūrai kaut ko vietā - trīs aprakstītas lapas, krastā uzrakstītu vēstuli, ar kuru diedelēju mīlestību, beru aploksnē burtus kā smilšu graudus, tad diezgan gļēvi uzticu to viļņu pastam - bez pudeles, adresāta un atpakaļadresāta.
trīs akmeņi, dzeltens, zaļš, sarkans, šis akmeņu luksofors ir viss, ko paņemu sev līdzi no īru jūras. tie nožūst un kļūst pelēki. es dodu jūrai kaut ko vietā - trīs aprakstītas lapas, krastā uzrakstītu vēstuli, ar kuru diedelēju mīlestību, beru aploksnē burtus kā smilšu graudus, tad diezgan gļēvi uzticu to viļņu pastam - bez pudeles, adresāta un atpakaļadresāta.