| paliec... |
[9. Aug 2003|10:35] |
Pārāk maz mums sapņu atlicis ir redzēt kopā,
Pārāk maz man vārdu rītos atne vējš šis skopais,
Pārāk daudz ir asaru, lai aizmirstu, no sāpēm bēgtu,
Pārāk daudz ir asaru, es sevi beidzot brīvē laižu.
Paliec vien un laid mani kā putnu debesīs -
Celšu pasauli es, kur tu bijis neesi.
Zinu es, ka dvēsele man iemigs, tas gan nezudīs,
Zinu es, ka nākšu, atgriezīšos no nekurienes.
Uzliec man uz pleciem rokas,
Sajutīsi spārnu krokas -
Nolūkošos izšķirtībā,
Pārvērtīšos zvaigžņu miglā... |
|
|
