un vēl tikai mans mīļais Dostojevskis..
"Es gāju kā gudrais, un tieši tas mani pazudināja! Vai tu domā, es nezināju, teiksim, kaut to: ja reiz esmu sācis sev jautāt un prātot – vai man ir tiesības uz varu? – tad tas jau nozīmē, ka man nav tiesību uz varu. [..] Ja es tik daudz dienu sevi mocīju: vai Napoleons būtu gājis vai ne? – tad jau es skaidri sajutu, ka neesmu Napoleons... [..] Sātans mani toreiz turp aizvilka, bet tikai jau pēc tam izskaidroja, ka man nebija tiesību turp iet, jo es esmu tāda pati uts kā visi."
"Es gāju kā gudrais, un tieši tas mani pazudināja! Vai tu domā, es nezināju, teiksim, kaut to: ja reiz esmu sācis sev jautāt un prātot – vai man ir tiesības uz varu? – tad tas jau nozīmē, ka man nav tiesību uz varu. [..] Ja es tik daudz dienu sevi mocīju: vai Napoleons būtu gājis vai ne? – tad jau es skaidri sajutu, ka neesmu Napoleons... [..] Sātans mani toreiz turp aizvilka, bet tikai jau pēc tam izskaidroja, ka man nebija tiesību turp iet, jo es esmu tāda pati uts kā visi."