čīkstuļa pieraksti

atradu savus vecos plānotājus. ko tik neesmu tur pierakstījusi.. citāti, domas.. ir arī dzejoļi.

"Kas zin
Varbūt mēs raudāsim
pat bez asarām
uz iekšu
bet sevi stingri turēsim
kā noridātu namapriekšu
kas zin
kam jāzin
kā tas būs
par dienu pelēku un baismu?
jo acis
acis nodod mūs
ar siltu, bezgalīgu gaismu
caur sauli lietus līs un līs
mums pāri varavīksne stāvēs
un tikām brīnums nepazīs
ne sveša tāluma
ne nāves"
(K.Skujenieks)

kāds vēl reiz ir teicis, ka "cilēkam vairāk par visu vajag gaisu".

un "if you're free, you'll never see the walls".

"baidīšanās par estētiku ir cilvēka nespēka pirmā pazīme" (dostojevskis pārfrāzēts)

"es vairs piepeši nemāku
ne laikus ne vietā ne skaisti
es vairs vispār nemāku
šajā dvēsmīgi rosīgā rītā
visi vārdi un darbi
kas smejot pār galvu laisti
krīt kā akmeņi atpakaļ sirdī
nopīpētā un nodzirdītā
nama sienas vairs nepalīdz
ar labo būvētas kreiso grautas
savu cerību savu dzīvību
es atdodu projām tautās
vārdus jaukdams
vienīgo dziesmu
kā vienīgo glābiņu
dziedu
par tevi tikai par tevi
par dzeltenu rozes ziedu"
(K.Skujenieks)

"Aiz ādas plūst zilas dzīsliņas, mani visskaistākie ceļi, pa tiem var aiziet. Visa miesa vieni vienīgi strauti, tie vadi un trubas, pa kuriem jāieplūst hankai. Mehānisms. Es pati esmu mehānisms." (A.Manfelde)

"Jo es tev teicu, ka man patīk, kā tu smaržo, un brīžiem man patīk, kā tu domā, un teicu, kad man bija 14 un 15 gadu, es tevi mīlēju ļoti stipri, visstiprāk, bezgalīgi, un tagad drusciņ." (A.Manfelde)

"Dancot, kas ir dancot? Kad tu pats danco, tad nespēj atbildēt, tu arī nejautā, kas tas viss ir, ko tu dari, griezdamies, svīzdams, aizgrābts, reizēm no greizsirdības knaibīts, reizēm noslēpumainā ilgošanā; tur tev trūkst laika nodarboties ar šo jautājumu. Bet, ja tu neesi dancotājs, kāda sevišķa iemesla dēļ varbūt tik šoreiz ne, tad tu spēsi par to visu padomāt." (J.Poruks)

"Prāts salts,
sirds karsti līksmojas,
Acis smejas,
kaklā asaras"
(H.Ibsens)