Reiz Tu pieminēji 'Džekus-Uzšķērdējus' - tas vēl vairāk apliecina to, ka vārdu 'fanātisms' nevar attiecināt uz tik slimīgām, vardarbīgām vai kā citādi izpaustiesspējīgām novirzēm. Personības kultu, piemēram. Fanātismam principā ir tikai pozitīvā nozīme, negatīvā 'izpildījumā' to gadās dzirdēt reti. Dažādu reliģisko kopienu biedrus, piemēram, arī nesauc par fanātiķiem bet gan par sektantiem (labākajā gadījumā.. x] ) Ticība un fanātisms ir ļoti tuvi, bet fanātisms bāzējas uz 'es zinu', nevis 'es ticu' pamatiem.
Kāds te sakars dzīvei?
Kāds te sakars dzīvei?