čīkstuļa pieraksti

mājās esmu bijusi 11 dienas, un cik lieliskas ir bijušas šīs 11 dienas. agrāk, pirms aizbraucu prom, likās, ka esmu kosmopolīts. sevi sajutu, kā kosmopolītu. laikam ir forši tā melot sev, bet es taču nezināju. kā gan es varēju zināt?
neesmu nekāds kosmopolīts, man nav mājas tur, kur man ir labi; man ir labi mājās.
saviem vecākiem mēs vienmēr esam bērni, un, kad esmu ar vecākiem, vienmēr esmu bērns.
rīt prom. 15.10 lidmašīna, un, protams, ka negribu. bet tas nekas. jo ir mājas, vienmēr ir mājas, kur, ja arī viss brūk un jūk, ir vēl mamma, tētis, brālis un draugi, draugi, draugi.. mīļie draugi. nekur nav tik interesantu, gudru cilvēku, nu nav. nekur.
sveiki, atgriežas čīkstulis. gan jau viss būs labi.

un esmu šeit saķērusi kaut kādu vīrusu.
kakls sāp tā, kā nekad nav sāpējis, un it kā ar to nepietiktu, vēl piedevām sāp arī auss un arī vēl acs aizpampusi un struto. foršs lidotājs no manis sanāks, tiešām, ļoti gaidu, kad tāda varēšu rīt lidmašīnā kāpt iekšā.
pumpēju iekšā antibiotikas un fenkarolus, un tavegilus, un šorīt no rīta pamodos ar tik dullu galvu un tik lielu sāpi, ka bija jāraud, un brālis smējās.
čīkstučīkstučīkstu
bet viss būs labi.
vienmēr tā ir.