čīkstuļa pieraksti

septiņos no rīta šorīt. uz mājas lieveņa netālu no jūras. kafija, cigaretes, džezs un interesantas sarunas par mirušām leģendām.

un vienalga par to, kas notiek apkārt un citur un ar citiem, jo reizēm ir tik saldsērīgi skaisti, ka no skaistuma varētu raudāt un dziedāt, un smieties un kliegt un mierīgi klusēt. mierīgs prāts, varbūt pat nedaudz miglains, gribētos, lai ārā tagad ir tumšāks un kāds sasildītu rokas, bet man gan nav auksti. un kādu, kas man dziedātu dziesmas, kādu ar baritona balsi, maigu kā zīda palagi, raupju kā sastrādātas rokas un un un un
piezvaniet kāds man rīt, kad būšu atkal es.