čīkstuļa pieraksti

vienai no labākajām draudzenēm liela laime vīrieša izskatā. stundu no vietas čivināja pa telefonu, nevarēja vien nomierināties. un man tik saldsērīgi. prieks par viņu, bēda par sevi. bet tad izdomāju, ka nav ko par sevi bēdāt, un mēģināju viņas laimi caur sevi izlaist, iedomāties, ka es arī to izdzīvoju. un tik labi palika. pārkāpu sev pāri. tagad tik jāgaida, kad būšu mājās (26dienas!), gribās redzēt priekus klātienē.
pagaidām viss ir kārtībā. rīt pēdējais eksāmens. un tad beidzot miers.