gara_diena - Post a comment

gara_diena

10:29 pm

Cik tās dienas tomēr mēdz būt jocīgas. To ritums ir tik neparedzams. No rīta vari pamosties sabijies, dienas gaitā sabiedēt citus, just cerības un ilgas. Dienas gaitā vari sadusmoties. Tik daudz ko labu padarīt. Un tik daudz ko sliktu, kas uzreiz dzēš to labo. Pat tad, ja citi nezina, tu savās domās kļūsti mazliet nicināms. Vari visu dienu pārdzīvot vakar, aizvakar, pirms nedēļas vai mēneša izdarīto vai neizdarīto.
Vienas dienas laikā vari izjust vēlmi atvainoties, lūgt piedošanu. Vari būt prasīgs un aizkaitināts.
Vari just prieku, laimi un sajūsmu. Vari kļūt aizgrābts.
Vari savu dienu pavadīt sapņojot. Vari sapņot par mērķiem vai par kādu, kurā esi iemīlējies.
Vari sakoncentrēties un paveikt daudz. Vari atslēgties no ārpasaules un būt tikai ar sevi. Harmonijā. Saskaņā.
Dienu iespējams pavadīt kopā ar kādu runājot un smejoties, strīdoties, dusmojoties, mīlot un piedodot.
Pastāv iespēja, ka dienu pavadīsi viens un jutīsies skumjš, vientuļš. Ilgosies pēc kāda.
Bet vari to pavadīt pūlī, ar galvas sāpēm, vēloties no tā aizbēgt. Tik pat labi vari izbaudīt kņadu un mājās pārnākdams, iekrist gultā un aizmigt ar smaidu.
Vari aizkaitinājumā un izmisumā kādam citam sabojāt dienu. Un vari paveikt pilnīgi pretējo.
Un ikviens no šiem stāvokļiem dienas gaitā ir tik netaustāmi trausls. Tu pats pat neapver cik viens vārds, viens skatiens, viens pieskāriens, viens telefona zvans to visu var mainīt. No nelaimīgas dvēseles Tevi var padarīt par tādu, kas priekā skaļi smejas, spiedz, iespiež galvu spilvenā, lai pieklusinātu skaņas, un raudātu. Aiz pārsteiguma, prieka, laimes un neticības notiekošajam.

Vienā mirklī tas viss iepriekšējais var pagaist. Tas šķiet tik nesvarīgi, ja tas, ko saņem, piešķir jēgu tam, ko dari!