![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
09:43 am
Vakar ģimenei, kurai kādreiz auklēju bērnus, pieteicos pieskatīt mazās meitas, lai mamma var mierīgi aiziet uz kino.
Man patīk tās meitenes. Viņas varu mīlēt nebaidoties. Ne mani pievils, ne teiks, ka tas slikti. Un viņas mani var mīlēt un tas tikai visus priecē, ja viņas mani mīl. Ne es viņas pievilšu, ne viņām teiks, ka tas slikti!
Ir forši sabirt uz pufiem, atstutēties pret elkoni un ļaut, lai meitenes atstutējas pret mani... Tā mēs tur mīlīgi mīļojāmies... Tad pārnāca mamma un meitenes mīļoja mammu.
Ai, nu bērni ir forši un es zinu, ka man kādu dienu arī būs, bet... nu jā! Nezinu vai savējie. To neviens nevar zināt.