09:38 am
Nācu šurp un domāju par sezonu nomaiņu. Vēl nesen stāvēju jūrā līdz ceļiem, bet nu skatos, ka koki tādi puskaili un priecājos, jo apkure pieslēgta. Laiks iet tik ātri! Dienas ir garas un piepildītas, bet mēnešus tas nesaprotamā kārtā padara īsākus.
Gāju pāri tiltam un atcerējos kā tajā siltajā vasaras dienā viņš gandrīz vai apstājās tilta vidū, tikai lai mani pasveicinātu. Satiksme bija dzīva un strauja!
Viņš ik pa laikam atrada brīdi, lai izrautos un uzmeklētu mani.
Bet es viņu atstūmu. Izlikos aizņemta, jo negribēju nokļūt tur, kur esmu nokļuvusi.
Starp sevi, viņu un Grieķiju.
Grieķija man būs tikai pēc 4 mēnešiem, jo izrādās viņiem pavasara semestris sākās tikai februāra pēdējās dienās. Žēl, būs par mēnesi mazāk, ko tur pavadīt.