Vilcienā braucot salasījos grāmtu par Ričardu Brensonu.
Secināju, ka man ir taisnība. Ir cilvēki, kas dzīvo apkārtējo radītā realitāte, veiksmes gadījumā dabonot vien tik, lai izķepurotos.
Un ir vēl tie, kas rada šo realitāti. Iedomājas, ko grib un neapstājas kamēr to nepanāk. Lauž, maina, pārveido un saliek visu realitāti tā, kā pašam patīk.
Veiksme ir neatsverama.
Izdomāju sapni savam vīrietim. Ko es ar viņu izdarītu, ja varētu izdarīt. T.i., kur es viņam palīdzētu uzcelties!
Man katram savam vīrietim ir sapnis.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |