Šodienas endorfīnu līmenis bija sasniedzis savu galējo robežu. Nesaprotu kādēļ es janvāros jūtos absolūti nepamatoti laimīga. Aptuveni ik pa trīs gadiem gadās tāds janvāris!
Šodien jau no paša rīta - eju un smaidu... Smaidu par dzīvi, jūtos kā iemīlējusies, rozā brilles...
Endorfīni spiedās ārā no manis - klusiņām ķiķināju, kaut neviena nebija, dziedāju pat tad, kad šefs klausījās un vispār - VISS IR FORŠI!
Ā, un viņš nāks šodien runāties. Tā vismaz pa dienu teica.
Nu vo - vienkārši gaidīšu rezultātu... Un cerams līdz sestdienas rītam smaids atgriezīsies...
Viņš jau sen no manis ir aizgājis, tad nu smaidu šoreiz līdzi neatdošu... Ne-e!
Šodien bija tik grūti... Spēka nemaz..
Laikam - nepareizs maltīšu sadalījums...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |