Kamēr nevaru atļauties kindle, tikmēr eju uz bibliotēku...
Ir otrais Haruki Murakami no triloģijas 1Q84 un vēl viena cita par aitām un to medīšanu. Nu, nosaukums tāds.
Ceru uz aizraujošu, aizraujošu aizmiršanos un pazušanu no realitātes.
Labi, ka tomēr vēl ir arī labas grāmatas...
Ir tomēr jocīgi samierināties, ka kaut kas skaists un aizraujošs dzīvē ir zudis - un tad, kad tas ar joni ienesas atpakaļ dzīvē, tad ir tāda... sajūta, kad šķiet, ka acis atvērušās un tas viss ir teātris... Ka nekad nav bijis patiesi... Ja ir, tad tagad garša kā 3 dienas atpakaļ ceptam pīrāgam, kas nu jau apkaltis un gaļa, jābrīnās, vēl nav veselībai kaitīga...
Gandrīz beigās apvēmos.
Atverot ledusskapi uz mani ikreiz skatās kaņepju aizdars.
Palasu un noskaidroju, ka tur daudz tās... nepiesātinātās taukskābes...
Ko ar to aizdaru dara? Liek uz maizes un ēd? Citu pagatavošanas un pielietošanas veidu nav?
Skatos interneta recepšu telpā vakuums...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |