Koridorā tikko kaut kas nositās.
Mājās auksts kā ledusskapī. Ciemiņi sēž mēteļos, kad atnāk ciemoties.
KUR IR APKURE?
Neizturēju. Piezvanīju mājas pārvaldniecei. Teicu, ka vairs nevaru izturēt! Mitrs, auksts... Vakarnakt mitrums kondensējās uz logiem... Šķiet kādi 10 - 13 cm no loga apakšaas bija aizrasojuši VISĀ dzīvoklī. Guļamistabai durvis bija ciet. Tā kā nevar mani vainot pie pārāk intensīvas elpošanas.
Maksimāli izvairos no drēbju žāvēšanas iekštelpās, bet nu domāju, ka tas tvaiks, kas paceļās tik bieži vārot tēju, lai sasildītos, to padara par vnk neievērojamu sīkumu!
Pirmkārt, mājai esot MILZĪGS parāds - 1500 lati. Kredīts studijām man lielāks. Erasmus studentiem lielāku stipendiju piešķir! Ek! Bet nu par šo parādu, ko viens vai daži cilvēki uztaisījuši, atbild visi mājas īpašnieki kopā. Parādu taisa viens, bet par maksāšanu atbild visi. Arī salst - VISI! Neko padarīt, neko padarīt!
Atceros, īrēju iepriekšējā ziemā citu dzīvokli - saimnieks naudu ņēma, bet nemaksāja! Pirmajā stāvā esošais dzīvoklis bija īsts bordelis - dzērājparadīze. Tante nāca reiz prasīt maizīti, neesot ko ēst, bet pensija tikai rīt. Es vien norūcu, ka nestrādāju divos darbos, lai viņu barotu, kad visa naudiņa nodzērusies. Tajā mājā apkuri pieslēdza ap padsmitajiem datumiem. Tur parāds, acīmredzot, problēmas neradīja. Bet šajā mājā tas visu procesu apgrūtinot... Labi ka vismaz daži cilvēki pasaulē apzinīgi!
Bet trešdien, vēlākais ceturtdien būs... Sildīs arī manu māju. Brr... iedomājoties vien jau šermuļi pār muguru skrien! Varbūt varēs vienu no četrām segām nolikt malā!
Laigan, pagaišo ziemu arī ar trijām gulēju. Kaut silti bija!
man patīk rudenī-ziemā, kad vakaros rokas pēc citroniem smaržo, bet gaiss - pēc svecēm... Murrr...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |