Es pārāk maz veltu laiku tam, lai kļūtu par vienu no labākajiem. Man ir potenciāls, tikai es to neizmantoju. Es tā ceru. Es ceru, ka man nav sakāpis galvā. Tā vienkārši.
Pa nakti murgoju, ka man pienāk vēstule un tur teikts, ka uz Grieķiju es netieku, bet viņi piedāvā Nīderlandi. Tas bija tik pat kā netikt nekur!
Es jutīšos nekam nederīgs gaļas gabals, ja mani neaizsūtīs uz Grieķiju. Tas patiesībā man daudz nozīmē, jo kaut kādā savā veidā tam vajadzētu parādīt, ka nekas nav mainījies kopš pamatskolas un vidusskolas laikiem. Ka es savā ziņā esmu gana gudra, gana šarmanta, gana laba un gana patīkama. Un veiksmīga. Tas būtu lielākais spēriens pa manu pēcpusi pēdējo 5 gadu laikā.
Pat tad, kad mani izmeta no budžeta grupas es nejutos vīlusies, jo jau zināju ka tā notiks un ka reāli pie tā esmu vainīga. Par daudz bastoju, par maz mācījos. It kā jau divi darbi man bija, bet štrunts - tie netraucēja skolai nekādā ziņā! Tā bija manis pašas izvēle. Tagad tā nav.
Pat tad, kad darbā neizrādījos tik spējīga un laba, kā pati no sevis gaidīju, es nejutos tik slikti kā vajadzētu. Jo reāli apzinos savu vainu tajā. Reāli apzinos savu vainu izmešanai no budžeta un savu vainu nespējai nopelnīt tik, cik man vajag!
Tagad esmu nolēmusi laboties.
Pirmais solis sevis pierādīšanā SEV ir PROJEKTS GRIEĶIJA!
GRIEĶIJU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, GRIEĶIJU, GRIEĶIJU, GRIEĶIJU!
Katru dienu ar satraukumu eju e-pastā, jo tur kādu dienu iekritīs atbilde. Būs vai nebūs.
Lūk, tiešām sen nekas nav tā karājies gaisā un bijis zem tik lielas jautājuma zīmes.
Pateicu vakar R, ka nākamo semestri pavadīšu ārzemēs. Vēl nezinu kur, bet ārzemēs. Viņš man vispār nevienu vārdu par to neatbildēja. Izlikās, ka neko nav izlasījis. Tas mani sabiedēja vairāk nekā mūsu lielākais strīds. Klusēšana mani biedē! Laikam jau izklausās, ka cenšos no viņa bēgt. Viņš janvārī atgriezīsies, bet es gluži pretēji - braukšu prom. Tagad mani interesēs, vai viņš gribēs pavadīt tur vēl vienu pusgadu, ja manis šeit nebūs. Ja nē, tad iespējams šeit vēl ir ko glābt. Viņš teica jau ka šo pusgadu negaidīs. Bet gaida. Vai gaidīs vēl vienu pus gadu? Es ceru, ka ne... Viņš ir pelnījis dzīvi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |