Kaut kā tā neforši. Sagurstu. Kur lai ņem kaudzēm enerģijas? M?
Labi, ka ir kur iet... Pietrūkst daudz, jo daudz...
Vakar, gaidot ciemiņu, sameistaroju šampinjonu-siera zupu... Baigais brīnums, bet garšīgi.
ir jauki vakarā, kad daudz laika, ko pavadīt mājās... Kārtojot, mazgājot, gatavojot, pēc tam ir jauki pasēdēt ar kādu kopā, palūrēt muļķīgus seriālus...
Mums tomēr mēdz būt smieklīgākās sarunas, kādas pašai nācies dzirdēt...
Tagad man ļoti, ļoti gribas iet mājās. Jūtu, ka iesnas sāk klauvēt pie imūnsistēmas durvīm. Neforši!
Domāju, ka tās varētu ciemiņš būt atnesis... bet nu nekas!
Es miršu jauna un mani nogalinās pesticīdi un citas ķimikālijas.
Vēl aizvien dažkārt indēju sevi ar visu to, kas atrodams uz nenomazgātām vīnogām... Es ļoti labi saprotu, cik tas slikti, bet tomēr nevaru atturēties un pagaidīt līdz mājām...
Diez kā tas viss rezonēsies manā organismā ar antibiotikām, ko aizejot mājās iedzeršu? Vismaz būs iemesls nelietot alkoholu un neēst čipsus un frī kartupeļus... A siera zupa noteikti skaitās trekns ēdiens, ko nevar ēst, ja lieto šīs zāles...
Ak, morālās mokas - ko lai tagad ēd un kas ēdīs sēņu zupu? Jādalās ar draugiem, vai? Nav jau tas slikti, vismaz padomās, ka mīlu...
Mīlu jau arī... ko tur liegties nav vērts :)
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |