|
[31 Oct 2005|10:36am] |
|
Es gribu straadaat tur. Tas ir dziivesveids, kaadu es veelos. Taa visu laiku ir bijis. Ne velti nu jau laikam 5i gadi, kad nevar pavisai aiziet. Nevar tikt prom no tiem cilveekiem.
4i, kuriem nekas nav labi, kuri [buusim godiigi] kriit uz nerviem, bet pietiek ar vienu, kursh pasaka 'paldies' un sajuutas ir fantastiskas.
Fizisks nogurums, bet ieksheejs miers un labsajuuta.
Situaacijas, cilveeki, vietas - tik ljoti paziistmas un tuvas. Protams, arii apzinja, ka to nepilnu 3 gadu laikaa daudz kas ir aizmirsts, bet patiesiibaa kaa braukshana ar riteni - vienreiz iemaaciijies diez vai aizmirsiisi kaa to dara. Paaris svaarstiishanaas saakumaa un atkal raiti un gludi.
Bet buusim reaalisti - devinji gadi no manas dziives, lai kljuutu par aarstu un varbuut vareetu sevi uztureet.. Maasa.. jaa, es vareetu, tikai shobriideejaa situaacijaa no taadas algas dziivot nevar. Var, ja straadaa 2as slodzes. Bet tas nav normaali. Tieshi taa arii rodas neiecietiigaa attieksme un 'vissirslikti' sindroms. Sisteema. Shkjiibaa un greizaa sisteema, kuraa uzlabojumi tuvaakajaa laikaa nav gaidaami. Zheel. Ljoti, ljoti zheel, ka taa.
|
|