|
|
|
February 19th, 2019
01:02 pm - nemaaku datorus
Biju pārliecināts, ka man te bija citi dienasgrāmatas ieraksti un vairāk draugu, bet laikam esmu kļūdījies. Iespējams, ka senāk biju uztaisījis citu profilu, jo šis bija tukšs (taču piereģistrēts).
Esmu šeit tāpat kā tu, jo meklēju, kur izkliegt savu esenci. Jā, es runāju ar savu ģimeni un draugiem, arī ar kolēģiem un paziņām, pat ar svešiniekiem un tādiem, kurus uzskatu par ''virtuālajiem draugiem''. Tāpat es neesmu atradis kādu ar, kuru esmu tūnēts vienā frekvencē. Neesmu unikāla sniegpārsliņa, ja nu kas tad drīzāk cilvēks, kas sabotējis sevi ar dzīvnieciskām idejām. Man ir vientuļi pilsētā. Šķiet kontraintuitīvi bēgt no tās, bet tikai aizejot no šī ''biotopa'' es varēšu nejusties slikti par to, kādā patērētāju-ražotāju sistēmā es esmu bijis iestarpināts. Nevaru teikt, ka justos labi, drīzāk, ka varēšu nejusties slikti. Ziemu es viens neizdzīvotu (vismaz ar manām pašlaik esošajām zināšanām).
Tas ko es meklēju, laikam ir kāds, kas arī ir noguris no tā ko rietumu civilizācijas ir saukušas par ''attīstību''. Kādu, kas arī var vērties skeptiski pret tehnoloģijām. Kādu, kas novērtē interpersonālu komunikāciju vairāk par konstantu atalgojumu sistēmas stimulēšanu pie ekrāna.
Current Music: Infinite Body- A Fool Persists
|
08:35 pm - Nelabums
Nepiefiksēju kurā brīdī, bet nu jau laikam kādu nedēļu jūtos kā vasarā pakusis saldējums, kā ūdenī šķīstošs ziepju gabaliņš, kā atraidīts apskāviens, kā sēdošs cilvēks, kā traumēts vieglatlēts, kā akls un kurls hedonists, kā zelta zivtiņa, kas pati sevi aizskalojusi podā. Kā biezs matērijas gabals, kas slīdz cauri mazāk biezai matērijai.
Kā es šeit atkal nokļuvu? Tā nav depresija, sliktākajā gadījumā derealizācija/depersonalizācija, bet visticamāk, ka ''slinkums'', ''palaišanās'', ''ieradumu zaudēšana'' vai kas cits akūts un nepastāvīgs. Labsajūta, miers un eksistenciāla harmonija nāk līdz ar iekārtotu diennakts ritumu. Kaut kas, kas man ir izslīdējis.
Kopš tiem siltajiem 6 kopā pavadītajiem gadiem ir pagājuši jau 4 mēneši. Mierinu sevi, ka izjūtas jau ir nosēdušās tur lejā- izjūtu gultnē, taču dzelmes straumes gultni var sakustināt tās viegli kā dejā uzcelt augšā un mani aizkustināt. Neviens nav perfekts, it īpaši, ja tam jāsacenšās ar subjekta radīto intīmā partnera konstruktu.
Vai patiešām koncepts ''dvēseļbiedrs'' ir tikai romantisks izdomājums? smaidu. Jā, galvenais, lai to atrastu- nemeklē.
Current Mood: garīga korozija
Current Music: My Bloody Valentine- Sometimes
|
09:14 pm
- No kā tev ir visvairāk bail?
- Man būtu bail nomirt vientuļam, vienam pašam.
- ko tad tu domā darīt? nomirt divi pats?
|
|
|